Eiropas lauksaimniecība 2026. gadā nonākusi punktā, kur tradicionālā pieeja sāk sadurties ar jauno realitāti. Kas vēl nesen šķita stabils un nemainīgs, tagad kļūst par karstu diskusiju objektu. Vai Eiropa un līdz ar to arī Baltija var saglabāt līdzšinējo piesardzīgo attieksmi pret ģenētiskajām tehnoloģijām, ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), vienlaikus nezaudējot konkurētspēju un spēju pielāgoties klimata prasībām?
Latvija patlaban ir aizsargāta no ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanas, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (ZZS).
Eiropas Komisijas atļauja dalībvalstīs audzēt ģenētiski modificētus (ĢM) Amflora šķirnes kartupeļus izraisījusi bažas par šādas rīcības sekām arī Latvijā.
Attapušies no administratīvi teritoriālās reformas pārmaiņu, grūtību un aizņemtības šoka, jaunizveidotie novadi sāk pievērsties citiem uz nākotni un ilgtspējību vērstiem jautājumiem.