Gavēni simboliski uzskata par atturēšanās laiku. Viens to ievēro reliģisku motīvu vadīts, koncentrējoties uz savas dvēseles veselību, otrs – vēlmē attīrīties un uzlabot fizisko pašsajūtu, kāds cits – pamainot ēšanas paradumus, cer atbrīvoties no liekā svara, vēl kāds – apzināti sevi ierobežojot, audzina savu dvēseli un garu, bet vēl kāds cits šai laikā mēģina ieklausīties sevī un pārvērtē dzīves jēgu.
22.februārī līdz ar Pelnu trešdienu Katoliskajā Baznīcā sākas Lielais gavēnis, kas ilgst četrdesmit dienas un ir sagatavošanās posms pirms priecīgajiem Kristus augšāmcelšanās svētkiem - Lieldienām. Šogad pāvests Benedikts XVI Gavēņa laikā īpaši aicina rūpēties par saviem līdzcilvēkiem un pamudināt vienam otru uz mīlestību un labiem darbiem.
40 dienu ilgā gavēņa laikā, kurš sākās 9.martā, 28 procenti Vācijas iedzīvotāju nespēlēs datorspēles un mazāk lietos internetu, liecina sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Kristīgajā pasaulē ir sācies gavēnis, kad ticīgie pievēršas garīgajām vērtībām, sevis izzināšanai un tradicionāli atsakās uzturā lietot gaļu un ievēro mērenību. Pat cilvēkam bez reliģiskiem motīviem laiks pirms Lieldienām un pavasara iestāšanās ir labs, lai ļautu organismam atpūsties.
Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) reliģiskā pārvalde izdevusi fetvu jeb ediktu, kas ļaus neievērot ramadāna mēneša gavēni strādniekiem, kuriem jāstrādā liela karstuma un mitruma apstākļos. Svētais ramadāna mēnesis, kura laikā musulmaņiem no saullēkta līdz saulrietam aizliegts ēst un dzert, sāksies trešdien vai ceturtdien - atkarībā no tā, kad islāma garīdznieki pamanīs jaunā mēness sirpi.
Ar tā saucamo Pelnu Trešdienu, tas ir 17. februāri, katoļu Baznīca iesāks gavēņa laiku, kas ilgs 40 dienas. Šai dienā visos katoļu dievnamos būs īpašs dievkalpojums, kurā garīdznieks uz ticīgo pierēm ar pelniem uzvilks krusta zīmi. Bībeliskajā skaidrojumā pelni nozīmē cilvēka trauslumu un to, ka cilvēks ir ņemts no zemes - tas ir, pakļauts nāvei.