Laika gaitā cilvēki iestrēgst informācijas slazdā. Kas piesaista mūsu uzmanību sociālajos medijos. Pēc analītiķu domām, izveidojas "atbalss kamera", kur lietotājiem tiek rādīts tikai tāds saturs, kas viņiem šķiet interesants. Tas samazina kritisku informācijas uztveri un apgrūtina aiziešanu no sociālajiem medijiem.
“Man ir garlaicīgi” - šie vārdi bērnu vecākiem bieži izraisa trauksmi. Šķiet, ka garlaicība ir kaut kas, kas jānovērš nekavējoties – jāiedod rotaļlieta, jāieslēdz multene vai jāorganizē nodarbe. Taču attīstības psihologi un neirozinātnieki norāda, ka garlaicība nav trūkums, bet gan būtisks posms bērna smadzeņu attīstībā. Tā ir pārejas zona starp pasīvu informācijas saņemšanu un aktīvu radīšanu. Garlaicība ir sākums fantāzijai, pašregulācijai, savām idejām un iekšējai motivācijai, raksta “Psychology today”.
Mūsdienās garlaicība bieži tiek uztverta kā kaut kas neērts vai pat nevēlams - mēs aizpildām katru brīvo mirkli ar telefonu, televīziju vai sociālajiem tīkliem, lai izvairītos no “tukšuma sajūtas”. Tomēr psihologi arvien vairāk uzsver, ka garlaicībai patiesībā ir liela nozīme mūsu labsajūtā un radošumā, raksta “Psychology Today”.
Mūsdienās, kad tehnoloģijas ir aizpildījušas mūsu brīvo laiku, cilvēkiem ir daudz nevajadzīgu lietu, kas novērš uzmanību un nepārtraukti nodarbina mūsu prātu. No tā cieš mūsu veselība - paaugstinās stresa līmenis, zaudējam koncentrēšanās spējas un radošumu, kļūstam atkarīgi no tehnoloģijām. "Huffpost" ir apkopojis piecus iemeslus, kāpēc mūsdienu tehnoloģiju pārblīvētajā vidē mums ir pat nepieciešams ļauties garlaicībai.