Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Pašlaik ekonomikas attīstību un fiskālo situāciju ietekmē ģeopolitiskie, makroekonomiskie un fiskālie riski, kuru kopums var mazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, pasliktināt budžeta bilanci un palielināt valsts parādu, jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Valsts fiskālo veiktspēju vidējā termiņā var negatīvi ietekmēt vairāku risku kopums, jaunākajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru (VTBI) 2024.-2026.gadam un budžetu 2024.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Laikā, kad globālu un ne tik globālu procesu iespaidā valsts ir nonākusi kārtējā krīzē, no valdības un tās satelītstruktūru puses arvien vairāk izskan ieteikumi sākt dzīvot taupīgi. Līdz šim šie aicinājumi lielākoties bijuši adresēti iedzīvotājiem, tajā skaitā arī 150 000 minimālās algas saņēmējiem, kuriem tiek atgādināts, ka turīgās dzīves laiks nu esot beidzies un nākšoties koriģēt savus līdz šim neapvaldītos tēriņus.
Valsts finanses patlaban ir kontrolējamā, bet trauslā līdzsvarā, tāpēc Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno turpmākie papildu izdevumi, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Nākamā gada budžeta kontekstā rūpīgāk jāizvērtē pieaugošas inflācijas riski, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu Covid-19 krīzes mazināšanai un sākt domāt par esošā atbalsta pakāpenisku izbeigšanu, ja inficēšanās rādītāji samazināsies.
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, kad valsts budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums ir loģisks un pieļaujams, valdībai jau šobrīd ir jādomā, kā atgriezties pie sabalansēta valsts budžeta, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apjomus, skaidro Fiskālās disciplīnas padome.
Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apmērus.
Lai arī valdības apstiprinātie atbalsta instrumenti Covod-19 krīzē ir adekvāti šodienas situācijai, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) vēlētos, lai valdības rīcība krīzes seku novēršanā būtu preventīvāka un ātrāka. Lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu, Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados joprojām ir uzskatāma par vienu no valdības prioritātēm ekonomikas atveseļošanā.
Attīstoties Covid-19 izplatības otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, atzīst Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnaslikumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, taču reizē institūciju uztrauc plānotais budžeta deficīta līmenis, informēja FDP pārstāvji.