Šteinbuka nosauc iemeslus, kāpēc Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc viņas teiktā, finanšu krīzes laikā Latvija piedzīvoja smago "piezemēšanos", kas ietekmēja turpmākās atšķirības Baltijas valstu ekonomiskās attīstības trajektorijās.

"Nereti izskan pārmetumi valdībai, ka 2008. gada krīzes laikā jostas savilkšana bija pārāk smaga, ka valdība nav pareizi rīkojusies, tādēļ mēs tagad atpaliekam no kaimiņvalstīm. Bet es uzskatu, ka cīņa ar krīzes sekām bija profesionāli korekta. Cēloņi šai krīzei jāmeklē "gāze grīdā" politikā, kura tika īstenota uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kas kombinācijā ar globālo finanšu krīzi smagi ietekmēja Latviju un tās iedzīvotājus," sacīja Šteinbuka.

Pēc finanšu krīzes, periodā no 2013. līdz 2019. gadam, izaugsme bija mērena, norādīja FDP vadītāja, piebilstot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji par 2,6% gadā, tādēļ kopš 2016. gada kaimiņvalstu IKP rādītāji apsteidza Latviju, turklāt šīs atšķirības turpina pieaugt joprojām.

Šteinbuka uzsvēra, ka galvenais iemesls atpalicībai ir investīciju trūkums.

"Ekonomikas izrāvienam un konkurētspējai īpaši būtiskas ir investīcijas pētniecībā un attīstībā, un šeit ir interesanti salīdzināt Latviju ar Lietuvu un Igauniju. Laika posmā no 2013. līdz 2022. gadam Latvija pētniecībā investēja vidēji 15% no ES vidējā, Lietuva investēja 25%, bet Igaunija - gandrīz pusi jeb 46% no ES vidējā līmeņa. Latvijā 2022. gadā uzņēmumu finansējuma pētniecībā un attīstībā īpatsvars no kopējā finansējuma bija 33,5%, Lietuvā - nedaudz vairāk jeb 36,1%, bet Igaunijā - 50,9% jeb gandrīz vienādā proporcijā ar publisko finansējumu. Tas ietekmēja ekonomikas specializāciju un nozaru pievienotās vērtības īpatsvara pārmaiņas," norādīja FDP priekšsēdētāja.

Pēc viņas teiktā, gadiem ilgi Latvija pārāk maz ir investējusi pētniecībā un izglītībā. "Tas tagad daļēji izskaidro pašreizējo atpalicību. Ja Igaunijas izglītības sistēma pēc 2022. gada reitinga ir pirmajā vietā ES un viena no pasaules līderiem, apsteidzot ilggadējo līderi Somiju, tad Latvijas izglītības sistēmas novērtējums ir daudz zemāks ar ļoti lielu skolēnu atpalicību matemātikas jomā," teica Šteinbuka.

Savukārt, runājot par augstāko izglītību, FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka starptautiski atzinīgi novērtētās Tartu universitātes finansējums ir tikpat liels kā Latvijas trīs lielāko augstskolu finansējums kopā. "Tas viss liecina par to, ka gadiem ilgi definējam, bet nepietiekami finansējam izglītību, lai sasniegtu izrāvienu cilvēkkapitāla kvalitātes uzlabošanā. Izrāvienu nevar panākt ātri. Ja šodien ieguldām izglītībā, pētniecībā un inovācijās, tad gaidīt lielu atdevi varam pēc pieciem desmit gadiem, bet ne uzreiz," sacīja Šteinbuka.