Fiskālās disciplīnas padome norāda uz vairākiem riskiem, kuri var palielināt valsts parādu

Pašlaik ekonomikas attīstību un fiskālo situāciju ietekmē ģeopolitiskie, makroekonomiskie un fiskālie riski, kuru kopums var mazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, pasliktināt budžeta bilanci un palielināt valsts parādu, jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

FDP kopumā atzinīgi novērtē Saeimas apstiprināto šī gada valsts budžetu, tomēr norāda uz vairākiem riskiem, kas var strauji pasliktināt fiskālo situāciju.

Kā akcentē FDP, šā brīža ģeopolitiskie apstākļi nosaka ekonomikas attīstības nenoteiktību. Pandēmijas un kara seku rezultātā turpina samazināties vai nepieaugt galveno partnervalstu pieprasījums, kas savukārt negatīvi ietekmē Latvijas eksporta iespējas. Ģeopolitisko risku kontekstā ir svarīga izdevumu kāpināšana aizsardzībai un iekšējai drošībai, kas jau pašlaik ir būtiski ietekmējuši valsts izdevumu struktūru.

FDP nepiekrīt, ka budžeta izdevumu pieaugums aizsardzības nozarei tiek klasificēts kā vienreizējs, jo maz ticams, ka ģeopolitiskās spriedzes apstākļos aizsardzības izdevumi stabilizēsies pašreizējā līmenī. Pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, šie izdevumi var pieaugt, kas attiecīgi samazinās budžeta līdzekļus sociāliem un citu nozaru izdevumiem. Tāpat kā Eiropas Komisija, arī FDP uzskata, ka aizsardzības izdevumu interpretācijas rezultātā budžeta izdevumu pieaugums izskatās zemāks.

Analizējot makroekonomiskos riskus, FDP norāda, ka Eiropas Centrālās bankas inflācijas apkarošanas un procentu likmju celšanas politika turpina uzturēt riska zonā ekonomikas izrāviena potenciālu. Lai gan pašlaik ir skaidri iezīmējusies inflācijas samazināšanās tendence, inflācijas dinamiku būtiski ietekmē patērētāju un ražotāju īstermiņa inflācijas gaidas. Latvijas konkurētspēja starptautisko vērtētāju skatījumā ir būtiski kritusies un tā ilgstoši iepaliek aiz Lietuvas un Igaunijas. Latvija gan 2022., gan 2023.gadā bija aiz saviem kaimiņiem - 2022.gadā tā bija 35. vietā, bet 2023.gadā piedzīvots kritums uz 51. vietu.

Kā uzsver FDP, prognozēšana augstas nenoteiktības un makroekonomisko risku apstākļos ir kļuvusi par jauno normalitāti un tā traucē arī budžeta plānošanu. 2023.gada sākumā veidotās prognozes izrādījās pārāk optimistiskas un pašlaik redzams, ka 2023.gads noslēgsies nevis ar simbolisku izaugsmi, bet ar minimālu recesiju. FDP paredz, ka kopumā Latvijai priekšā ir izaicinājumu pilns gads, kurā tomēr pastāv cerības atgūt lēnu izaugsmi. Jaunākās iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes ir starp 1,8% (Latvijas Universitātes produktivitātes institūts) un 2,4% (Eiropas Komisija).

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka skaidro, ka valdības mērķis ir samazināt Latvijas atpalicību no Baltijas kaimiņiem. Salīdzinot ar Lietuvu, bet īpaši ar Igauniju, aizvadītajā gadā Latvija sasniedza mazāku ekonomikas kritumu. Šteinbuka pauž cerību, ka šogad varētu sagaidīt straujāku ekonomikas pieaugumu.

FDP norāda, ka pēdējos gados piekopto atbildīgo fiskālo politiku apdraud arī vairāki fiskālie riski, kas izriet no valsts akciju sabiedrību darbības. Neskatoties uz FDP aizrādījumu, nevienam no šiem riskiem nav izveidota fiskālā riska rezerve 2024.gada budžetā. Lidsabiedrībai "airBaltic" šī gada jūlijā ir jāatmaksā vai jārefinansē obligācijas 200 miljonu eiro apmērā, kas ir apgrūtinoši, ņemot vērā kompānijas uzlabojušos, bet joprojām trauslo finanšu stāvokli un ģeopolitisko situāciju. Tāpat apgrūtināta ir "Rail Baltica" projekta ieviešana Latvijā - projekta plānotās izmaksas ir ļoti ievērojami palielinājušās, ir neskaidrība ar finansējuma avotu un galvenais projekta sponsors - Eiropas Komisija - ir paudusi bažas par projekta ieviešanu, atgādina FDP.

Kā secina FDP, neskatoties uz Latvijas salīdzinoši labvēlīgajiem apstākļiem (labs kredītreitings un salīdzinoši zems parāds), arī Latvijā pieaug valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Ja 2023.gadā tam tika iztērēti ap 233 miljoniem eiro (0,7% no IKP), tiek prognozēts, ka šogad šim nolūkam tiks atvēlēti jau 381 miljons eiro (0,9% no IKP), bet 2026.gadā šie izdevumi varētu pārsniegt 500 miljonus eiro. Tiek lēsts, ka šogad Valsts kasei finanšu tirgos būs jāaizņemas ap trīs miljardiem eiro (6,6% no IKP) gan esošā parāda refinansēšanai, gan deficīta segšanai, līdz ar to atbildīgas fiskālās politikas uzturēšana ir svarīga, lai varētu aizņemties finanšu tirgos uz labvēlīgiem nosacījumiem, uzsver FDP.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima FDP apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu, ekonomistu Ivaru Golstu un ekonomistu Jāni Priedi.