Latvijas valdība ir izstrādājusi ekonomiski pamatotu budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā, atzīmē Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.
Padomē norāda, ka Latvija, tāpat kā vairākas citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, šobrīd piedzīvo "post-krīzes sindromu", un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts. Tostarp arī Latvijas ekonomikas šā gada pirmā pusgada rezultāti ir izrādījušies sliktāki par sākotnēji gaidītājiem.
"Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta "sarkano līniju" - 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)," uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa arī norāda, ka krīžu gadījumos valstu parādiem ir tendence strauji pieaugt, un, ņemot vērā ļoti nestabilo ģeopolitisko situāciju, krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ relatīvi mierīgos apstākļos jāmēģina pēc iespējas ierobežot budžeta deficītu.
Finanšu ministrija (FM) šim gadam prognozējusi IKP pieaugumu par 1,4%, bet budžeta deficītu - 2,6% apmērā no IKP, tomēr, arī iestājoties pesimistiskajam scenārijam ar 0,4% IKP pieaugumu, deficīts tiek prognozēts samērīgs - 2,8% no IKP. Savukārt, ja Latvijas ekonomika nākamgad pieaugtu par 1,8%, deficīts varētu sasniegt 3,4% no IKP, kas pārsniedz pieļaujamo deficīta robežvērtību, atzīmē FDP pārstāvji.
Padomē arī norāda, ka šogad pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugušos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Tas vienlaicīgi ir orientēts arī uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu, daļēji novirzot papildu budžeta ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai.
Vienlaikus FDP atzīmē, ka FM aprēķinātā fiskālā trajektorija atbilst jaunās regulas nosacījumiem.
Tāpat padome atzinīgi novērtē aktuālāku nacionālo datu izmantošanu 2024.gada fiskālajās prognozēs un 2025.gada budžeta sagatavošanā, ievērojot Fiskālā strukturālā plāna fiskālo trajektoriju.
Pēc FM aplēsēm, valsts parāds šogad sasniegs 45,8% no IKP un tam ir tendence pieaugt līdz 50% no IKP līdz 2028.gadam. Līdztekus būtiski pieaugs arī parāda apkalpošanas izdevumi, kas šogad veidos 1,1% no IKP, bet 2028.gadā pieaugs līdz 1,5% no IKP. Latvijas Bankas prognoze par parāda apmēru ir pesimistiskāka - šim gadam parāds tiek prognozēts 47% no IKP, 2025.gadam - 48,4% un 2026.gadam - 49% no IKP. Augstās procentu likmes rada papildu slogu valsts parāda apkalpošanai un samazina valsts izdevumu iespējas, norāda FDP pārstāvji.
Padomē arī atgādina, ka pašlaik Latvijas valsts parāda līmenis nepārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto 60% no IKP, un tas pozitīvi ietekmē Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts reputāciju. Reitingu aģentūras vairākkārt atzīmējušas šo faktu, tomēr pēdējos gados Latvijas ilgtermiņa reitinga novērtējums pazemināts reģiona ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ.
Tāpat FDP pārstāvji min, ka kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns 2024.gada astoņos mēnešos ir izpildīts par 98,2%, kamēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekasēto nodokļu apmērs ir pieaudzis par 6,6%.
"Pozitīvi vērtējams fakts, ka nodokļu ieņēmumi auga straujāk nekā IKP faktiskajās cenās, kas pirmajā pusgadā pieauga tikai par 3,1%. Šāds rezultāts daļēji varētu būt skaidrojams ar efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Šogad arī labāk, nekā plānots, iekasēti nenodokļu ieņēmumi un ir ievērojami samazināti izdevumi subsīdijām un dotācijām - par 1,1 miljardu eiro," atzīmē FDPpārstāvji.
Padomē norāda, ka nodokļu īpatsvara pieaugumu IKP varētu uzlabot tikai ēnu ekonomikas tālāka apkarošana.
Jau vēstīts, ka šodien plkst.10 Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņems 2025.gada valsts budžeta projektu.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē ir apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, ekonomistu Ivaru Golstu un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi.