Fermentēšana jeb dabīgā pienskābā rūgšana ir viena no senākajām pārtikas saglabāšanas metodēm, kas šobrīd piedzīvo īstu atdzimšanu. Tā nav tikai veids, kā pagarināt dārzeņu mūžu — fermentēšana piešķir tiem jaunas garšas, uzlabo uzturvērtību un palīdz stiprināt zarnu mikrobiomu.
Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par zarnu mikrobiomu – miljardiem baktēriju, kas dzīvo mūsu gremošanas traktā un ietekmē ne tikai gremošanu, bet arī imunitāti un vielmaiņu. Taču zinātnieki atklāj arvien jaunas saiknes starp zarnām un smadzenēm, un viens no interesantākajiem virzieniem ir fermentētu produktu ietekme uz emocionālo pašsajūtu, raksta “Harvard Medical School”.
Fermentētie dārzeņi pēdējos gados kļuvuši par īstu “superproduktu”, par kuru runā gan uztura speciālisti, gan veselīga dzīvesveida piekritēji. Pieaugušie tos labprāt iekļauj savā ēdienkartē, lai stiprinātu imunitāti un rūpētos par zarnu veselību. Bet kā ir ar bērniem – vai fermentētie kāposti, burkāni un citi dārzeņi var būt daļa arī no viņu uztura? Atbilde ir jā, un tas pat ļoti ieteicams – tikai svarīgi to darīt pakāpeniski un gudri, iesaka “hsph.harvard.edu”.
Vai zinājāt, ka daži no vecākajiem ēdieniem joprojām tiek gatavoti noteiktos pasaules reģionos? Kuras receptes ir saglabājušās gadu tūkstošiem ilgi un ko ēda mūsu senči?