2015.gada pirmajā pusē Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. 6% Latvijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka ir labi informēti par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maija beigās veiktais pētījums.
Latvijas turpmāko attīstību un nākotnes ekonomisko potenciālu ietekmē iedzīvotāju emigrācija, šādu viedokli, viesojoties Latvijā, pauda Eiropas Savienības (ES) sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.
Ārlietu ministrijas (ĀM) izsludinātajā iepirkumā par telpu pielāgošanu jeb remontu Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) pieteikušies četri pretendenti - SIA "Balsts-R", SIA "Cleanhouse", SIA "BK Māja" un SIA "Wolf System".
Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien samitā Briselē vienojušies līdz šā gada nogalei nodrošināt automātisku informācijas apmaiņu par banku kontiem, šādi cerot mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pēc sanāksmes pavēstīja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Otrdien Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē, kur aicināja risināt jautājumu par Baltijas reģiona integrēšanu ES energoapgādes tīklā.
Pagājušās nedēļas beigās Briselē Atlantijas padome (Atlantic Counsil) organizēja apaļo galdu, kurā viedokļa līderi, vadošie lektori un profesori no ASV un Lielbritānijas, Centrālās Āzijas eksperti, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvji, NATO, Somijas un Latvijas Ārlietu ministriju darbinieki tikās, lai apspriestu situāciju, novērtētu problēmas un iespējamos attīstības scenārijus Kirgizstānā pēc 2010. gada notikumiem.Konferences norisi atbalstīja Baltic International Bank.
Lielākās Eiropas Parlamenta grupas – Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) – pārstāvju sanāksmē, kas notika no 16. līdz 17. maijam Drēzdenē (Vācija), tika aktīvi diskutēts, kā Eiropas Savienībai pāriet no krīzes diktētās taupības stratēģijas uz izaugsmes un rūpniecības attīstības stratēģiju.
Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam nācies piekāpties spiedienam no paša partijas eiroskeptiskā spārna puses, izstrādājot likumprojektu, kas paredz 2017. gadā rīkot referendumu par Lielbritānijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību.
Londonas mērs Boriss Džonsons paudis atbalstu vairāku Konservatīvo partijas parlamenta deputātu aicinājumam pieņemt likumu par referendumu, kurā britiem būtu jāizlemj par Apvienotās Karalistes turpmāko palikšanu Eiropas Savienībā (ES).
Pēc Eiropas Komisijas (EK) domām Latvijā netiek nodrošināta efektīva sociālā atbalsta sistēma, ir nepietiekams atbalsts trūcīgajām ģimenēm ar bērniem, kā arī izglītības sistēma, kas nav pielāgota darba tirgus vajadzībām, tādējādi Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē Latvijai tiks mainītas izmantošanas prioritātes.
Plānots, ka jaunā Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības politika attieksies uz mazāku sektoru loku nekā līdz šim, uzsvaru liekot uz lauksaimniecību un enerģētiku, tāpat paredzēts mainīt finansējuma piešķiršanas principus attīstības sadarbības valstīm un tiekties uz lielāku caurskatāmību attīstības sadarbībā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijā sacīja ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Lielajās Eiropas pilsētās, piemēram, Londonā, Berlīnē un Parīzē, dažādu kultūru un izcelsmes cilvēki labi sadzīvo līdzās, un pilsētu ielās vienādā daudzumā var redzēt gan musulmaņus, gan ķīniešus, gan tumšas ādas krāsas cilvēkus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ignorējot tādu punktu kā sabiedrības līdzdalības nodrošināšana, ir izstrādājusi un valdībā iesniegusi jaunu teritorijas attīstības indeksu pašvaldībām. Jaunajam indeksam būs jāaizstāj pašreizējais. Līdzšinējo četru attīstības pamatrādītāju vietā (bezdarba līmenis procentos, iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielums uz vienu iedzīvotāju latos, demogrāfiskās slodzes līmenis un pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas procentos) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā pāriet uz desmit pamatrādītājiem.
Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, intervijā aģentūrai LETA pauda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas "Bruegel" analītiķis Žots Darvašs.
Vairāk nekā puse (60%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir kaut ko dzirdējuši par Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtajiem lēmumiem. Vēl 5% ir labi informēti par Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtajiem lēmumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, marta beigās veiktais pētījums.
Mācības Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanā iesaistītajiem ierēdņiem Latvijas valstij izmaksās 380 032 latus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Vērtējot valstu veikumu inovācijās, Latvija Eiropas Savienībā (ES) saglabā vietu "pieticīgo inovāciju" valstu grupā, taču spējusi uzlabot savus rādītājus un no pēdējās vietas pagājušā gada vērtējumā apsteigusi Bulgāriju un Rumāniju, liecina Eiropas Komisijas (EK) veiktais apkopojums.
Dziļi personiski sāpju pilni stāsti par totalitārisma noziegumiem otrdien izskanēja Eiropas Parlamentā (EP), Eiroparlamenta deputātes no Latvijas Ineses Vaideres (Eiropas Tautas partija) organizētajā konferencē Dāvids un Goliāts – mazas tautas totalitāro režīmu jūgā.
Nodarbināto iedzīvotāju skaits pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 2,8%, kas ir otrais straujākais pieaugums no visām bloka dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.