Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam nācies piekāpties spiedienam no paša partijas eiroskeptiskā spārna puses, izstrādājot likumprojektu, kas paredz 2017. gadā rīkot referendumu par Lielbritānijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību.
Taču pat šī piekāpšanās nav atturējusi daļu konservatīvo partijas biedru no nodoma vēlreiz šo jautājumu aktualizēt parlamenta apakšpalātā notiekošajās debatēs par karalienes Elizabetes II uzrunu, kas tradicionāli tiek uzskatīta par vadlīnijām valdībai. Ne tikai opozīcijas partijas, bet arī valdošajā koalīcijā pārstāvētie liberāldemokrāti un britu politologi uzsver, ka D. Kamerons saskāries ar īstu dumpi un viņam būs sarežģīti saglabāt līdera pozīcijas partijā.
Diskusijas par attiecībām ar Eiropas Savienību gan britu sabiedrībā, gan konservatīvo partijas iekšienē rit jau mēnešiem ilgi – tiklīdz parādās kārtējās indikācijas par problēmām eiro zonas ekonomikā, tās uzjundī ar jaunu sparu, atgādina Reuters. Savā programmatiskajā runā janvārī D. Kamerons pavēstīja, ka viņa nodoms ir pārskatīt nosacījumus, ar kādiem Lielbritānija atrodas ES sastāvā, bet pēc tam rīkot tautas nobalsošanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret to. Protams, tas nav ne mēneša un pat ne gada jautājums – šāds scenārijs iespējams tikai tad, ja konservatīvie uzvarēs 2015. gada parlamenta vēlēšanās, un eventuālais referendums varētu notikt 2017. gadā.
D. Kamerons uzskatīja, ka ar viņa solījumu pietiks, lai nomierinātu partijas eiroskeptisko spārnu, taču viņam nācies smagi vilties. Pēdējās nedēļas laikā daļa konservatīvo partijas deputāti un pat ministri atklāti musinājuši Eiropas tēmu. Piemēram, aizsardzības ministrs Filips Hamonds un izglītības ministrs Maikls Gouvs pavēstījuši, ka gadījumā, ja referendums notiktu pašlaik, viņi balsotu par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Lielu neapmierinātību šajā grupā radījis fakts, ka referenduma rīkošana tā arī nebija pieminēta pagājušajā nedēļā notikušajā karalienes troņa runā abām parlamenta palātām. BBC norāda, ka saskaņā ar britu tradīcijām karalienes troņa runa ir valdības akceptēta rīcības programma nākamajam gadam, un, ja reiz par referendumu tur nekas nav sacīts, tātad premjers ir atkāpties no iepriekš solītā. Tas, ka referendumam būtu jānotiek nevis līdz 2014. gada vasarai, bet tikai vēl pēc trīs gadiem, eiroskeptiķus nav mulsinājis, un vakar vakarā parlamentā bija gaidāmas niknas debates, vai apstiprināt troņa runu (parasti tas notiek teju vai automātiski), vai tajā tomēr ieviest grozījumu ar atsauci uz referendumu. BBC norāda, ka vairāk nekā 100 konservatīvo partijas deputātu grasījās paust savu nožēlu par runas saturu. Valdības ministriem bija stingri rekomendēts to akceptēt, taču pārējiem ir brīvais balsojums.
Līdz vakardienas pēcpusdienai nebija īsti skaidrs, vai plānoto atklāto dumpi izdevies novērst, publiskojot likumprojektu par referendumu. «Vai jūs uzskatāt, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā» – tāds, saskaņā ar Reuters vēstīto, būs šī referenduma jautājums, bet balsojuma norises termiņš paliek nemainīgs, tātad 2017. gads. D. Kamerons, kurš pašlaik atrodas oficiālā vizītē ASV, turpinājis skaidrot, ka, pēc viņa domām, referendums ir tikai pēdējais līdzeklis – sākumā Londonai un Briselei jāsēžas pie sarunu galda un jāmēģina vienoties par tiem jautājumiem, kas neapmierina abas puses. AFP gan atgādina, ka kopš janvāra, kad Lielbritānijas premjers pirmo reizi ierunājās par šādām sarunām, ES amatpersonas ne reizi nav pavēstījušas, ka tādas vispār ir iespējamas un kādas valsts atrašanās ES nosacījumi var tikt pārskatīti. Francijas prezidents Fransuā Olands toreiz pat izteicās, ka britiem būtu naivi iedomāties, ka vienas ES regulas un direktīvas tās varētu pildīt, bet citas nepildīt.
Tomēr pat šāda samērā nosvērta pieeja nav radusi atbalstu konservatīvo koalīcijas partneros. Liberāldemokrāti, kuri pazīstami kā eirooptimisti, skaidri pavēstījuši, ka iebilst pret ES tēmas cilāšanu. Tāpēc plānoto likumprojektu konservatīvie nespēs iesniegt kā valdības sagatavotu – tas parlamentā būs jāiesniedz kādam no partijas deputātiem. Tas savukārt nozīmē krietni sarežģītāku dokumenta aprites ceļu un tā visticamāko iesprūšanu kaut kur parlamenta birokrātijas dzīlēs, uzsver AP. Nav pārsteigums, ka tas neapmierina eiroskeptiķus konservatīvo partijas rindās.
Viņu rīcības motīvi nav nekāds lielais noslēpums – eiroskeptiķu spārns ir nobijies, ka, nepaužot skaidru attieksmi pret attiecībām ar Eiropas Savienību, konservatīvie riskē ar zaudējumu nākamajās parlamenta vēlēšanās. Saskaņā ar likumu tās jāsarīko līdz 2015. gada 7. maijam, taču ļoti iespējams, ka vēlēšanas notiks agrāk. Pirms divām nedēļām notikušo britu municipālo vēlēšanu rezultāti bija valdošajai partijai ļoti neiepriecinoši. Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas bez aplinkiem apgalvo, ka Lielbritānijai pienācis laiks izstāties no ES, šajās vēlēšanās saņēma 25% balsu tajos apgabalos, kuros izvirzīja savus kandidātus. Šonedēļ laikrakstā The Guardian publiskota socioloģiskā aptauja liecina, ka UKIP strauji audzē savu popularitāti un pašlaik par šo partiju būtu gatavi balsot jau 18% vēlētāju. Konservatīvo pašreizējais reitings ir 28%, kas ir ievērojami mazāk nekā opozīcijā esošajiem leiboristiem (34%), bet vairāk nekā koalīcijas biedriem liberāldemokrātiem (11%). Nav nekādu šaubu, ka savu popularitāti UKIP palielina tieši uz konservatīvo partijas rēķina un attieksme pret Eiropu ietekmē šo dinamiku. Cita The Guardian publicētā aptauja liecina, ka 35% britu vēlētos, lai referendums par Lielbritānijas līdzdalību ES notiktu nekavējoties, turklāt 43% aptaujāto pauduši gatavību balsot par izstāšanos, un tikai 40% uzskata, ka Lielbritānijai jāpaliek savienībā.
Uz šīm aptaujām arī mēdz likt uzsvaru konservatīvie dumpinieki ar Džonu Beironu priekšgalā. Turklāt Reuters ļoti precīzi norāda: «Jo vairāk Kamerons piekāpjas eiroskeptiskajiem likumdevējiem, jo vairāk viņi grib. Tādējādi tiek pastiprināta partijas iekšienē jau 25 gadus notiekošā cīņa, kas saistīta ar attieksmi pret Eiropu, un samazinātas Kamerona izredzes aizvest partiju līdz uzvarai 2015. gada vēlēšanās.» Britu politologi arī atgādina, ka strīdi par Eiropas jautājumu savulaik noveda pie tādu konservatīvo premjeru kā Mārgaretas Tečeres un Džona Meidžora demisijas. «Kamerons vienkārši vairs nevar piekāpties, jo viņš vājina savas pozīcijas. Ikreiz, kad viņš piekāpjas, tie, kuri vēlas Lielbritānijas izstāšanos no ES, ātri pieprasa kaut ko jaunu,» uzsvērusi bijusī Dž. Meidžora preses sekretāre Šeila Ganna.
Konservatīvo partijas vadība gan apstrīd šādu paralēļu vilkšanu, taču fakts paliek fakts – britu avīzēs jau parādās ziņas, ka D. Kameronu varētu nomainīt izglītības ministrs M. Gouvs vai Londonas mērs Boriss Džonsons. Eļļu ugunij ar savām runām par «vājo premjeru, kurš nespēj noturēt grožos pat savu partiju, nerunājot nemaz par valsti», pielej arī opozīcijas partiju runasvīri, un D. Kameronam nāksies veltīt lielus pūliņus, lai apliecinātu, ka viņš joprojām ir gana spēcīgs līderis, rezumē Reuters.