ES nauda

Ungārija gada beigās varētu zaudēt miljardu eiro no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, ko Brisele iesaldēja, pastāvot bažām par likuma varas ievērošanu Ungārijā, izdevumam "Politico" atklāja vairākas amatpersonas.

Zemkopības ministrija (ZM) jūlijā piešķirto Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalstu dažādu dalībvalstu lauksaimniecības krīžu seku mazināšanai varētu nepiešķirt tikai piena nozarei, kā uz to sākotnēji uzstāja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), noskaidroja aģentūra LETA.

Eirobarometra aptaujā 81% aptaujāto visā Eiropas Savienībā (ES) piekrituši apgalvojumam, ka ES līdzekļi būtu jāpiešķir tikai valstīm, kuras ievēro tiesiskuma un demokrātijas principus, informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ekonomikas zinātņu doktors, kādreizējais Latvijas finanšu ministrs Valda Birkava valdībā Uldis Osis sociālajā vietnē “twitter” publicējis ierakstu: “Nesenās stīvēšanās par ekonomikas atbalsta paketi sausais atlikums: jaunajā ES 2.0 versijā katram ir iespēja tikt pie tādas naudas tarbas, cik vien var pastiept drošā pārliecībā, ka ECB, vai, sliktākajā gadījumā, mātišķā Vācijā gan jau beigās izpestīs.” Ieraksta tonalitāte, izmantotie vārdi (stīvēšanās, tarba, pastiept, mātišķā Vācija, izpestīs) ļauj spriest, ka Oša attieksme pret tā saukto Eiropas Atjaunotnes fondu ir visai skeptiska. Viņam tā acīmredzot ne pārāk patīk. Par to, cik šī “ekonomikas atbalsta pakete” ir laba vai slikta, nedaudz vēlāk. Vispirms paanalizēsim Oša tvītu, kurš sevī iemieso lielas Latvijas iedzīvotāju daļas redzējumu par to, kas šobrīd pasaules ekonomikā notiek.

Izlietojot Eiropas Savienības (ES) piešķirto naudu, Latvijai ir jāizvairās no pārāk dārgiem un neefektīviem projektiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Iekšējās drošības birojā (IDB) uzsākts kriminālprocess par iespējamu Eiropas Savienības fonda projekta finansējuma izkrāpšanu lielā apmērā, nodarbinot personas ar invaliditāti, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Daļa Latvijas partiju uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) ir nepieciešama atsevišķu nodokļu harmonizācija.

Valsts policija (VP) aizturējusi piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Šodien Valsts policija veikusi vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam uzsākti projekti par 2,9 miljardiem eiro, kas ir 65% no šajā plānošanas periodā pieejamajiem 4,4 miljardiem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu.

Veselības ministrija (VM) sākusi Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētu projektu, kurā patlaban darbam Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienestā (NMPD) mācās 40 ārstu palīgi, informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijā iepludināti vairāk nekā desmit miljardi eiro ES budžeta līdzekļu, Eiropas informācijas dienas "Eiropas vitamīns" diskusijā par ES darbību finanšu un ekonomikas jomā sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Fiskālās disciplīnas padome publiski māca valdību neiztērēt visus pašreizējos ienākumus, bet uzkrāt naudu grūtākiem laikiem pēc 2020. gada.

Ministru kabineta noteikumi par Eiropas fondu naudas apguvi ir vienkārši jānovāc, tā šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izteicās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis.

Finanšu ministrijai un citām par Eiropas Savienības (ES) fondu lietošanu atbildīgajām institūcijām šajās nedēļās jāuzrāda valdībai progress jaunā plānošanas perioda naudas apgūšanā.

Nepilnos divarpus gados kopš Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma Latvijā starp ES finansētajiem projektiem sadalīti apmēram 450 miljoni eiro un iztērēti 150 miljoni eiro no Latvijai apsolītajiem 4,4 miljardiem eiro.

No atnākušā gada gaidām jūtamu pieaugumu komercbanku kredītportfeļu apjomā un paātrinājumu Eiropas Savienības palīdzības fondu apguvē.

Valkā plāno vērienīga jauna ugunsdzēsēju depo būvniecību, kura izmaksas, lai arī samazinātas no 4,3 miljoniem līdz aptuveni 2,3 miljoniem latu, tik un tā ir divreiz lielākas nekā nupat uzceltā Valgas depo izmaksas – 900 tūkstoši, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par krāpnieciskām darbībām ar ES finanšu līdzekļiem aizturējuši trīs vīriešus - divus kāda lauksaimniecības un celtniecības tehnikas pārdošanas uzņēmuma darbiniekus un vadītāju.

Kopumā 74 miljonus latu jeb 25% no šogad apgūstamā Eiropas Savienība finansējuma ministrijas plāno izmaksāt decembra pēdējās divās nedēļās, liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par aktuālo situāciju.

Valdība akceptējusi plānotos grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi". Grozījumi paredz finansējuma pārdali abu darbības programmu starpā, uzņēmējdarbības atbalstam novirzot papildu finansējumu 22,8 miljonu latu apmērā. Šie līdzekļi tiks izmantoti augstas pievienotās vērtības investīciju projektu īstenošanai, par kuriem konkursa ietvaros projektu iesniedzēji izrādījuši lielu interesi.