Izlietojot Eiropas Savienības (ES) piešķirto naudu, Latvijai ir jāizvairās no pārāk dārgiem un neefektīviem projektiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa norādīja, ka valdības rīcībā ir Nacionālais attīstības plāns, kas iezīmē galvenos kritērijus un galvenos virzienus, kā ES piešķirto naudu prātīgi izmantot, taču šajā plānā nav konkrētu projektu, izņemot dažus, piemēram, dzelzceļa projektu "Rail Baltica".
"Kādi konkrēti projekti tiks attīstīti mēs vēl nezinām. Uzskatu, ka milzīgs izaicinājums ir piedāvāt projektus, lai tie atbilstu gan Eiropas kritērijiem, gan arī būtu gudri īstenoti," sacīja Šteinbuka.
Viņa arī uzsvēra, ka ar plānotajiem projektiem ir jāiepazīstina sabiedrība. "Ir absolūti nepieciešams, lai sabiedrība tiktu iepazīstināta ar šiem projektiem, lai jau tagad tiktu izveidota laba audita sistēma un caurspīdīgums kā nauda tiks ieguldīta, jo savādāk kādi projekti varētu būt pārāk dārgi vai neefektīvi, bet tieši no tā mums ir jāizvairās," pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Šteinbuka piebilda, ka Latvijai nav daudz laika, lai izstrādātu ļoti pamatotus, caurspīdīgus un efektīvus projektus. "Modinātāja zvans jau bija - nauda ir piešķirta un ir jāsāk strādāt. Mēs nevaram tagad ilgi domāt," viņa teica.
LETA jau rakstīja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.
Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.
Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% - ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par hektāru.
Tāpat vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams būtisks finansējums militārajai mobilitātei - infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.
Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksājam - par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.