Fiskālās disciplīnas padome publiski māca valdību neiztērēt visus pašreizējos ienākumus, bet uzkrāt naudu grūtākiem laikiem pēc 2020. gada.
Fiskālās disciplīnas padome ir viens no 2008. gada ekonomiskās krīzes produktiem. Apmaiņā pret ES sagādātiem aizdevumiem laikā, kad citādi aizņemties naudu Latvija nevarēja, Latvija apsolījās gan uzrādīt saskaņošanai ar EK valsts budžeta projektus, gan uzturēt EK ieredzētus cilvēkus šo projektu recenzēšanai. Par padomes priekšsēdētāju tika izraudzīts Jānis Platais, kurš pagājušā gadsimta 90. gados bija strādājis vairākās Latvijas Republikas ministrijās, bet pēc tam Pasaules Bankā un Starptautiskajā Valūtas fondā. Atbilstoši EK prasībām ir sarakstīti arī Latvijas likumi ar prasībām valdībai plānot budžetu vairākus gadus uz priekšu un ņemt vērā Fiskālās disciplīnas padomes norādījumus. Šādas kārtības ievērošana tomēr ir jāatzīst par formalitāti, kas valsts pārvaldi kārtējo reizi sadārdzina, bet nekādu jūtamu iespaidu uz budžeta veidošanu neatstāj. Padomes tagadējo ziņojumu J. Platais papildināja ar vārdiem, ka padome esot kā sargsuns, kas sāk riet, tiklīdz ierauga kaut ko nelāgu. Padomes loceklis Andžs Ūbelis to pašu izteica līdzīgā veidā, ka padome «ceļ sarkano karodziņu» vai arī «uztur diskusiju». Tomēr reāli sodīt valsti un valdību spēšot finansiālā situācija un finanšu tirgus, t.i., aizdevēji, ja tie vairs neaizdos Latvijai naudu.
Pašreizējo situāciju padome definē kā ekonomiskā cikla augšupejošo fāzi, kas turpināšoties līdz 2020. gadam vai vēl kādu gadu ilgāk. Pēc tam toties pienākšot lejupejošā fāze. Vienkāršāk sakot, tagad valsts ieņēmumi pieaug strauji, bet pēc tam pieaugs daudz lēnāk. Savukārt valsts izdevumu pieaugums pašlaik ir atkarīgs no valdības lēmumiem, bet krīzes laikā izdevumi augs tāpēc, lai uzturētu pašu nepieciešamāko tehnisko un sociālo infrastruktūru. To visu mēs jau esam piedzīvojuši 2008.-2010. gadā un līdz šim laikam.
Pagājušo gadu Latvija pabeidza ar iztrūkumu 158,6 miljonu eiro apmērā, kas izskatījās gruži labi, salīdzinot ar 346,8 miljonu eiro iztrūkumu 2015. gadā. Šim gadam atkal tika ieplānots kārtējais deficīts 289 miljonu eiro apjomā, bet tagad ir cerības deficītu samazināt. It īpaši labi tas izdodas, izsakot deficītu nevis eiro, bet procentos pret iekšzemes kopproduktu, kas nav acīm redzams lielums. Jautājums, cik ilgi aizdevēji Latvijai vēl aizdos, ticot iekšzemes kopprodukta pieaugumam un nejautājot, kā aizvien vairāk kaut ko saražot spēj aizvien mazāks iedzīvotāju skaits. Papildjautājums ir par tādu preču un pakalpojumu īpatsvaru kopproduktā, kuru ražošanai un sniegšanai iespējams uzlikt nodokļus un šādi savākto naudu atdot aizdevējiem. Ir aizdomas, ka aizvien lielāku īpatsvaru kopproduktā aizņem nevis šāda ražošana, bet aizdevēju naudas tērēšana. Vēl lielāku īpatsvaru veido Eiropas Savienības dāvinājumu tērēšana, kas pēc 2020. gada varbūt strauji saruks nomināli un vēl jo vairāk pēc eiro pirktspējas.
Fakti
Šā gada augustā
- valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 8 mēnešos kopā sasnieguši 6,43 miljardus eiro,
- ienākumu masa par 392 miljoniem eiro jeb 6,5% pārsniedz pagājušā gada 8 mēnešu rādītāju,
- kārtējiem ienākumiem augot straujāk par izdevumiem, astoņos mēnešos valstij izveidojies 367,8 miljonu eiro pārpalikums,
- valdības parāds bija 9,53 miljardi eiro,
- pašvaldību kopējais parāds bija 1,09 miljardi eiro,
- Latvijas kopējais parāds pēc valsts un pašvaldību parādu konsolidācijas veidoja 9,56 miljardus eiro.