Nepilnos divarpus gados kopš Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma Latvijā starp ES finansētajiem projektiem sadalīti apmēram 450 miljoni eiro un iztērēti 150 miljoni eiro no Latvijai apsolītajiem 4,4 miljardiem eiro.
Apmēram pirms gada Neatkarīgā bija pieaicināta par liecinieci Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju sarunai ar toreizējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Uzņēmēju pārstāvji pauda satraukumu par kavēšanos ES jaunā plānošanas perioda naudas apgūšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanā. Viņi brīdināja par nepatikšanām gan valsts, gan uzņēmumu līmenī 2016. gadā, tiklīdz nāksies pārtraukt 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektu izpildi un nebūs iespējams uzsākt jaunos projektus. Ministru prezidentes atbilde bija pārsteidzoša. Arī viņa brīdināja – brīdināja negaidīt ātru ES naudas apguves dokumentu izstrādi gadā, kad Latvijas valsts aparāts ir aizņemts ar Latvijas kā ES prezidējošās valsts pienākumu izpildi. Latvijas prezidentūra gan beidzās pērnā gada vidū, bet tieši saistībā ar šo notikumu politiķi un ietekmīgākie ierēdņi apbalvoja sevi par veiksmīgo prezidēšanas laiku ar vasaras atpūtu, no kuras viņi atgriezās tāpēc, lai sāktu intrigas ap L. Straujumas nomaiņu, nevis lai uzreiz ķertos pie ES naudas iegūšanai vajadzīgo dokumentu pieņemšanas.
Latvijas iepriekšējās valdības un ierēdņu pieticību ES atbalsta naudas prasīšanā var izskaidrot trijos veidos, kas droši vien savstarpēji papildina cits citu.
Pirmkārt, ar Latvijas politiķu un ierēdņu prāta un darba spēju trūkumu.
Otrkārt, ar Eiropas Komisijas vai vēl kādu ietekmīgu ES amatpersonu lūgumu piebremzēt ar Latvijai apsolītās naudas tērēšanu, lai periodā Latvijai nebūtu jāatdod jau iztērētā nauda atpakaļ ES papildu tēriņu segšanai. Sākotnēji šie tēriņi saistījās ar Grieķiju, tagad ar bēgļu finansēšanu Turcijā, ar draudiem par ES donorvalsts Lielbritānijas izstāšanos no Savienības un turpmākajiem, vismaz no Latvijas neparedzamiem notikumiem šādā stilā.
Treškārt, ar ES bagāto valstu vēlēšanos spiedīgos apstākļos apturēt palīdzību nabadzīgajām valstīm ar tādu ieganstu, ka šī palīdzība taču neko būtisku nav devusi iepriekš un nedos arī turpmāk. Šīs valstis varētu būt panākušas, ka ES iestādes uzdod aizvien vairāk jautājumu Latvijas un pārējo trūcīgo valstu projektu pieteicējiem. Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris stāsta, ka tagad no Latvijas prasot pierādīt, kādā veidā un par cik eiro ES naudas tērēšana Latvijā palielinās «pievienoto vērtību Eiropā». Definīcijas «pievienotajai vērtībai Eiropā» nav, kas dod iespēju ļoti patvaļīgiem lēmumiem projektu apstiprināšanā vai noraidīšanā. Finanšu ministrija ir nodevusi jauno intelektuālo vingrinājumu ar «pievienotās vērtības» uzrādīšanu un pat izskaitļošanu visām nozaru ministrijām, un tās droši vien tālāk – projektu iespējamiem pieteicējiem. Šā vingrinājuma izpilde noteikti ir bijis viens no iemesliem, kas aizkavēja ES palīdzības naudas apguves dokumentu sagatavošanu. Ļoti drīz redzēsim, vai Brisele par uzdevuma izpildi dos Latvijai naudu, vai tikai nākamos vingrinājumus naudas lūgšanā.