EP vēlēšanas

Pēc pagājušajā mēnesī aizvadītajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām līdzšinējais EP prezidents Martins Šulcs trešdien atkāpās no amata.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu galīgos rezultātus.

Lai gan eksperti uzskata, ka arguments par neparocīgo balsošanu konkrētā iecirknī ir vienīgi pašu iedzīvotāju slinkuma attaisnošana, tomēr Valsts prezidents ir pārliecināts — lai vairotu iedzīvotāju aktivitāti, tomēr jārod iespēja nobalsot jebkurā iecirknī.

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas kopumā apliecināja, ka palielinājusies eiroskepse, taču ne tik daudz, lai notiktu kāds būtisks pagrieziens ES virzībā. Lai arī līdz šim vadošā Eiropas Tautas partiju grupa, kā arī otra lielākā frakcija, sociāldemokrāti, ieguvuši mazāk mandātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, kopumā «nopietnās» partijas saglabājušas stabilu vairākumu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas noritējušas bez nozīmīgiem starpgadījumiem, taču neiztika arī bez kurioziem. Tā, piemēram, kāds balsotājs vēlēšanu aploksnē ievietojis Tatjanai Ždanokai domātu autobusa biļeti uz Krieviju, kā arī 10 eiro lielu ceļa naudu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka atsevišķās valstīs prognozētos panākumus guvušas eiroskeptiskās partijas, taču, pēc pašreizējām aplēsēm, to kontrolē nonāks ne vairāk kā 20% no 751 deputātu mandāta. Toni jaunajā sasaukumā joprojām noteiks konservatīvie no Eiropas Tautas partijas grupas (EPP) un Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), taču, kā norāda politologi, viņiem biežāk nekā iepriekš nāksies strādāt kopā, lai neitralizētu galēji labējo un galēji kreiso grupu ietekmi.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas sev līdzi ir nesušas vairākas būtiskas atziņas. Pirmkārt, pēc Ukrainas konflikta pasaule nekad vairs nebūs tāda, kā iepriekš. Tāpat izrādās, ka ar smadzeņu skalošanu politikā joprojām var panākt neadekvāti daudz. Taču vislielāko pārsteigumu šīs vēlēšanas nesušas partijai Saskaņa, kurai nozvanījis pirmais trauksmes zvans.

Kad vēlēšanu rezultāti ir zināmi, tad visi ir gudri tos izskaidrot. Savukārt aplamās prognozes un greizus vērtējumus cenšas nepieminēt un neatcerēties. Vēlēšanu rezultātus var salīdzināt ar fotoattēlu, kas raksturo Latvijas pilsoņu noskaņojumu konkrētā laika brīdī.

Saskaitot Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsis, ir sanācis, ka puse Latvijas mandātu – četri no astoņiem – ir tikuši Vienotības kandidātiem Valdim Dombrovskim, Artim Pabrikam, Sandrai Kalnietei un Krišjānim Kariņam. Vēlētājus nav mulsinājis tas, ka šīs partijas valdīšanas laikā ir izputējis Liepājas metalurgs, sabrucis Maxima lielveikals, mērdēts airBaltic, ka turpinās ļaužu masveida braukšana meklēt darbu Anglijā, ka šīs partijas ministri bez domāšanas bija gatavi izdot ASV Latvijas pilsoni Denisu Čalovski, kurš Amerikā nekad mūžā nav bijis. Ko labu Latvija no šiem četriem deputātiem var gaidīt?

Ivetas Grigules (ZZS) Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu kampaņa, kura izpelnījusies plašu rezonansi sabiedrībā, izmaksājusi ap 150 000 eiro - to telefonsarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Izvēlies nākotni" apliecinājusi pati politiķe.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās kopumā balsošanai pa pastu pieteicās 2876 ārvalstīs dzīvojoši Latvijas pilsoņi, no tiem vēlēšanās piedalījās 2369, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Rīgas domes vadītājs un partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs sociālajos tīklos izplatījis paziņojumu, kurā skaidro sava politiskā spēka neveiksmīgo startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Valsts radio un televīzijā priekšvēlēšanu laikā esot uzkrītoši aģitēts par vienu politisko spēku - "Vienotību", tāpēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas no šī viedokļa nevarot uzskatīt par īsti godīgām un taisnīgām, aģentūrai LETA savu viedokli pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Vēlētāju zemā aktivitāte Latgalē norāda ne tik daudz uz vēlētāju attieksmi pret vēlēšanām, cik uz to, ka reģionā ir palicis maz iedzīvotāju, jo daudzi darba un labākas dzīves meklējumos bijuši spiesti pamest dzimto novadu, uzskata Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā un Lielbritānijā uzvarējušas galēji labējās un eiroskeptiķu partijas, kas guvušus labus panākumus arī citās bloka dalībvalstīs, vairāk nekā divas reizes palielinot savu pārstāvniecību EP.

No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Eiropas Parlamentā (EP), visticamāk, ievēlētā Saeimas deputāte Iveta Grigule no sarakstā esošajiem kandidātiem saņēmusi gan visvairāk plusus, gan svītrojumus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Ekspremjers Valdis Dombrovskis (V) šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguvis lielāko plusu skaitu starp visiem deputātu kandidātiem - 148 056, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētais žurnālists Andrejs Mamikins no sarakstā esošajiem kandidātiem saņēmis visvairāk plusus un vismazāk svītrojumus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējušās "Vienotības" saraksta līderis Valdis Dombrovskis labprāt kļūtu par Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā (EK) un vēlētos iegūt komisāra amatu ekonomikas vai finanšu jomās.