Daugavpils mērs: Vēlētāju zemā aktivitāte Latgalē norāda uz lielo aizbraucēju skaitu
Vēlētāju zemā aktivitāte Latgalē norāda ne tik daudz uz vēlētāju attieksmi pret vēlēšanām, cik uz to, ka reģionā ir palicis maz iedzīvotāju, jo daudzi darba un labākas dzīves meklējumos bijuši spiesti pamest dzimto novadu, uzskata Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).
"Tajos reģionos, kur ekonomiskā situācija ir sliktāka un aizbraucēju ir vairāk, arī vēlētāju aktivitātes rādītāji ir zemāki. Pēc reģistriem cilvēki it kā ir šeit, bet faktiski ir izbraukuši," skaidroja Lāčplēsis.
Vērtējot vēlēšanu rezultātus, Daugavpils mērs atzina, ka lielākais pārsteigums laikam ir bijis vēlētāju zemais atbalsts "Saskaņai".
Lai arī neviens no Latgales partijas pārstāvjiem, kas startēja vēlēšanās Latvijas reģionu apvienības sarakstā, Eiropas Parlamentā (EP) nav ievēlēts, piemēram, Preiļu novada domes priekšsēdētāja Alda Adamoviča startu vismaz Preiļu novada pašvaldības teritorijā Lāčplēsis vērtēja kā sekmīgu.
Tas, ka daudzi vēlētāji Latgalē savas balsis atdeva par "Alternative" jeb Aleksandra Mirska sarakstu, pēc Daugavpils mēra domām, ir izskaidrojams ar to, ka tieši Latgalē ir liela daļa viņa mērķauditorijas pārstāvju. Liels atbalsts Mirskim šeit bijis arī iepriekš, viņam startējot "Saskaņas centra" sarakstā. "Patiesībā Mirskis saņēma daudzu to vēlētāju balsis, kas iepriekšējās vēlēšanās bija balsojuši par "Saskaņas centru"," norādīja Lāčplēsis.
Daugavpils mērs pieļauj, ka Eiroparlamenta deputāti lielā mērā strādās savu partiju nostādņu un vēlēšanu programmu ietvaros, ar kurām viņi gājuši uz vēlēšanām. "Ja kāds no ievēlētajiem deputātiem uzņemsies īpašas iniciatīvas attiecībā uz reģionu interešu aizstāvību, esam gatavi sadarboties," uzsvēra Lāčplēsis.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi "Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Par "Vienotību" nobalsojuši 46,19% vēlētāju, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 14,25%, par "Saskaņu" - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, par Latvijas krievu savienību (LKS) - 6,38%.
Vislielāko atbalstu Latgalē arī guva partija "Vienotība", par kuru nobalsoja 13 320 jeb 25,07% vēlētāju.
Savukārt par partiju "Saskaņa" nobalsoja 11 095 jeb 20,88% vēlētāju, tikmēr par Mirska pārstāvēto "Alternative" Latgalē kopumā nobalsoja 10 783 balsstiesīgo, kas ir 20,29% no vēlētājiem.
Piecu procentu barjeru Latgalē pārvarēja arī Tatjanas Ždanokas pārstāvētā LKS, ZZS un VL-TB/LNNK - attiecīgi par šīm partijām nobalsoja 5015 jeb 9,44% vēlētāju, 5177 jeb 9,74% vēlētāju un 2916 jeb 5,49% vēlētāju.
Vismazāko atbalstu Latgalē guva partija "Suverenitāte", par kuru šeit nobalsoja 84 jeb 0,16% vēlētāju.
Kopumā Latgalē no 226 983 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem pie vēlēšanu urnām devās 53 245 vēlētāji.