Dombrovskis vēlētos iegūt ES komisāra amatu ekonomikas vai finanšu jomās
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējušās "Vienotības" saraksta līderis Valdis Dombrovskis labprāt kļūtu par Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā (EK) un vēlētos iegūt komisāra amatu ekonomikas vai finanšu jomās.
Dombrovskis intervijā Latvijas Radio atzina, ka pēc EP vēlēšanām ir sākušās konsultācijas par EK sastāvu, kas tikai tagad aktivizēšoties, piemēram, tuvākajā Eiropadomes un Eiropas Savienības (ES) vispārējo lietu sanāksmēs.
Politiķis neredz pamatu, lai tiktu mainīts Eiropas Tautas partiju grupas nominētais kandidāts EK vadītāja amatam Žans Klods Junkers, tāpēc viņš neredz pamatu arī spriest, vai Junkera vietā varētu nākt kāds kompromisa kandidāts un vai šis amats varētu tikt piedāvāts pašam Dombrovskim.
Dombrovskis neuzskata, ka līdz ar EP vēlēšanām "Vienotība" būtu zaudējusi daudz spēcīgus līderus, kas liegs partijai sasniegt labus rezultātus Saeimas vēlēšanās. Dombrovskis domā, ka EP vēlēšanas var kalpot kā labs atspēriens nākamajās Saeimās vēlēšanās, turklāt tās esot apliecinājušas "Vienotību" kā spēcīgāko partiju Latvijā un pierādījušas, ka pareizs ir partijas "kurss uz labējo partiju konsolidāciju".
Nākamais EP deputāts atzina, ka lielā vēlētāju uzticība "Vienotības" politiķiem tagad būs jāattaisno ar ļoti efektīvu darbu EP. Viņš ar gandarījumu atzīmēja, ka jaunajā EP sasaukumā no Latvijas būs par vienu promaskavisko deputātu mazāk, tomēr par šo vietu ieņēmušās Ivetas Grigules nākotnes darbību Dombrovskis neņēmās spriest, lai arī novērojis, ka Latvijā viņa bijusi izteikti eiroskeptiska.
Dombrovskis kā būtiska aizvadīto EP vēlēšanu problēma bija zemā vēlētāju aktivitāte, kas būtu jāizvērtē un jāmēģina koriģēt. Iemesli šai tendencei esot divi - iedzīvotāji joprojām nesaskata tiešu saiti starp savu dzīvi un EP, tāpēc vairāk jāskaidro, kā Eiropas institūciju lēmumi ietekmē Latviju. Otrs iemesls ir neelastīgā vēlēšanu sistēma, kas, pēc Dombrovska domām, būtu vai nu "jāatsvabina" no piesaistes konkrētiem iecirkņiem, vai arī jādod iespēju daudz elastīgāk mainīt iecirkņus. Politiķis atzīmēja, ka zema aktivitāte ir raksturīga EP vēlēšanās visā Eiropas Savienībā.
Kā ziņots, EP vēlēšanās Latvijā par "Vienotību" nobalsojuši 46,19% vēlētāju, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 14,25%, par "Saskaņu" - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 6,38%. Savukārt par eiroparlamnetārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto "Alternative" nobalsojuši 3,73% pilsoņu, "Latvijas Reģionu apvienību" atbalstīja 2,49%, partiju "Latvijas attīstībai" - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.
Līdz ar to "Vienotība" ieguvusi četrus mandātus no astoņiem, savukārt pa vienam mandātam ticis četriem politiskajiem spēkiem - VL-TB/LNNK, partijai "Saskaņa", ZZS un Tatjanas Ždanokas "Latvijas Krievu savienībai". "Vienotību" EP pārstāvēs Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Krišjānis Kariņš, "Saskaņu" - Andrejs Mamikins, ZZS - Iveta Grigule, bet LKS - Tatjana Ždanoka.
EP vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 30% vēlētāju.