Eiropas Parlamenta vēlēšanas sev līdzi ir nesušas vairākas būtiskas atziņas. Pirmkārt, pēc Ukrainas konflikta pasaule nekad vairs nebūs tāda, kā iepriekš. Tāpat izrādās, ka ar smadzeņu skalošanu politikā joprojām var panākt neadekvāti daudz. Taču vislielāko pārsteigumu šīs vēlēšanas nesušas partijai Saskaņa, kurai nozvanījis pirmais trauksmes zvans.
Viens no galvenajiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu pārsteigumiem ir bijis nepārliecinošais partijas Saskaņa starts. Jau vairākus gadus kreisais flangs ir varējis rezignēti baudīt Latvijas populārākās partijas statusu, tāpēc pirmais kritiens viņiem ir nācis īpaši sāpīgi. Kā zināms, EP vēlēšanās Saskaņa palikusi trešajā vietā, iegūstot Briselē tikai vienu mandātu.
Gaiss ir elektrizēts
Saskaņas līderi cenšas savu neveiksmi komentēt racionāli, visu norakstot uz zemo vēlētāju aktivitāti. „Eiroparlamenta vēlēšanas partijai Saskaņa bija svarīga un ļoti nopietna mācība. Mums un man personīgi – neizdevās pārliecināt savus atbalstītājus un vēlētājus, ka šīs vēlēšanas ir svarīgas. Ka ir svarīgi atnākt līdz iecirknim un nobalsot,” sociālajos tīklos vēsta Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Tikmēr aizkulišu sarunās politiķi baumo, ka Saskaņas problēmu pamatā ir bijusi neveiksmīgā reklāmas kampaņa. To esot veidojis Ēriks Stendzenieks, kurš savulaik nespēja panākt uzrāvienu arī Aināra Šlesera un Andra Šķēles politiskajiem projektiem. Politiķi sačukstas, ka savulaik pieprasītais eksperts ir izpumpējies un, daudzus gadus strādājot ar sabiedrības turīgāko slāni, vairs īsti neizprot Latvijas ierindas iedzīvotāju problēmas. Pats E. Stendzenieks Neatkarīgajai gan noliedza, ka kampaņa, kas noritēja ar saukli „problēma nav krievi, bet nabadzība”, būtu viņa gara auglis. „Es tur nedaudz piefilmēju,” šādu dīvainu skaidrojumu savai iespējamajai līdzdalībai kampaņas tapšanā sniedza speciālists. Taču, komentējot Saskaņas rezultātus, E. Stendzenieks atzina: „Situācija Ukrainā ir elektrizējusi gaisu, un daudzi principi vairs nedarbojas. To pierāda arī partijas Latvijas attīstībai sliktie rezultāti. Reklāmas kampaņa, kas kā milzīgs un dārgs kuģis tika plānota un gatavota veselu gadu, izgāzās vienā mirklī. Ja blakus istabā notiek karš, tad balets nevienu neinteresē,” skaidroja reklāmas eksperts.
Ukraina sapurināja Latvijas vēlētājus
Arī Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle, kurš turpinās pārstāvēt Latviju Eiropā, bija pārliecināts - Saskaņas klupšanas akmens bija Ukrainas konteksts, kas savukārt esot nostrādājis par labu nacionāļiem. Kā zināms, vēlēšanu vicečempioni ir Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK par kuru nobalsoja procentuāli lielāks vēlēšanās dalību ņēmušo balsotāju skaits nekā pirms pieciem gadiem. „Krievijas agresija Ukrainā apliecina, ka arī Latvija nevar atslābt nedz iekšpolitiski, nedz starptautiskajā arēnā. Šīs bažas vēlētājus ir sapurinājušas, un viņi izdarīja izvēli par labu nacionālām vērtībām,” uzsver R. Zīle.
Kursu nemainīs
Tikmēr paši Saskaņas politiķi uzskata, viņus iegāza pašu pašapmierinātība. Kreisā flanga deputāti neformālās sarunās atzīst – partija esot bijusi pārliecināta, ka krieviskais elektorāts mobilizēsies pats un viņu uzrunāšanai nav nepieciešama liela piepūle. Tieši tādēļ kampaņas lielākā daļa tika veidota latviešu valodā. Tāpat partija esot bijusi tik ļoti pārliecināta par savām pozīcijām, ka nekoncentrējās kopīgai kampaņai, bet gan ļāva katram kandidātam darboties savā nodabā.
Savukārt viens no Saskaņas līderiem un Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem Andrejs Klementjevs sarunā ar Neatkarīgo pauda: „izdarīsim secinājumu. Tagad, īsi pirms Saeimas vēlēšanām mums ir nopietna viela pārdomām. Sociāldemokrātu nišu noteikti nemēģināsim mainīt, taču parlamenta vēlēšanās iesim daudz tuvāk cilvēkiem, rūpīgāk skaidrojot savus uzskatus, vairāk piedomāsim pie tā, ko, kam un kādēļ vēlamies pateikt” atzina A. Klementjevs.
Reklāma joprojām strādā
To, ka Saskaņas kļūda EP vēlēšanās nav tik nozīmīga, lai pirms Saeimas vēlēšanām radikāli mainītu kursu, norāda arī politologs Filips Rajevskis. Kā zināms, kreisais flangs šobrīd mēģina no etniskā spēka pārtapt par sociāldemokrātu kustību un EP vēlēšanas bija pirmās, kurās šī ideja tika aprobēta uz vēlētājiem. „Galvenā Saskaņas problēma bija nevis ideoloģijas trūkums, bet gan nepietiekami nopietnā attieksme pret centralizētu reklāmas kampaņu. Jā, iespējams, tā ir zināma slīgšana pašapmierinātībā. Tomēr, ir arī citi aspekti. Piemēram, ja Valdim Dombrovskim pretim būtu stājies pats Nils Ušakovs, tad rezultāti būtu bijuši krietni citādi,” atzina politologs.
Tāpat gan F. Rajevskis, gan A. Klementjevs norāda — Ivetas Grigules iekļūšana Eiropas Parlamentā un Aleksandra Mirska lieliskie rezultāti Latgalē apliecina, ka Latvijas vēlētājam joprojām var izskalot smadzenes ar masīvām reklāmas kampaņām un tas arī mūsdienās strādā. Lai gan tā ir neiepriecinoša atziņa, tomēr partijas to noteikti ņemšot vērā pirms Saeimas vēlēšanām.