Eksports

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomiskā labklājība jau tuvākajā nākotnē būs atkarīga no tā, cik daudz mūsu uzņēmumiem izdosies eksportēt dažādus pakalpojumus vai saražotās preces, jo ar vietējo tirgu izaugsmi var tikai kādu brīdi noturēt, nevis palielināt ilgtermiņā. Tomēr eksporta apjomi būs atkarīgi no pieprasījuma ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Diemžēl šī gada sākums nav pārāk iepriecinošs, kas jau sāk negatīvi atspoguļoties konjunktūras datos.

Krievijas naftas eksporta apjoms aprīlī sasniedzis augstāko līmeni kopš Maskavas sāktā iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Valsts pārvaldei, uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir jārēķinās, ka tēriņus var nākties samazināt, jo to diktēs ekonomiskā situācija. Ir kāds makroekonomiskais indikators, kas nepārprotami vēsta par ļoti ticamu naudas plūsmas samazināšanos ekonomikā, kas gan valsts budžetam, gan privātajam sektoram nozīmē ienākumu samazināšanos. Eksports ir sācis bremzēties, un potenciālais kaitējuma apmērs, ko varam piedzīvot no eksporta ieņēmumu krituma, var pat krietni pārspēt augstās inflācijas radītās blaknes.

Ik pa laikam kuluāros izskanošajām runām par to, ka Latvijā ražotās preces nonāk Krievijā pa apkārtceļiem, tādējādi, iespējams, apejot tai noteiktās sankcijas, ir pamats aktualizēties līdz ar katriem jauniem Latvijas ārējās tirdzniecības datiem. Ja palūkojamies uz mūsu valsts eksporta portfeli, tad šādu aizdomu ēna tikai pieaug.

Deviņu t.s. sankciju pakešu ieviešana pret Krieviju tās eksporta apjomu finanšu izteiksmē uz Eiropas Savienību (ES) pērn nebūt nav mazinājusi. Tieši otrādi – laikā no marta līdz novembrim Krievijas eksporta vērtība uz ES bija pieaugusi par 50%. Galvenais iemesls – ES dalībvalstu nespēja atteikties no Krievijas energoresursiem.

Par spīti ģeopolitiskajiem notikumiem, saspīlējumam enerģētikas tirgū Eiropā un loģistikas traucējumiem, kā arī augstai inflācijai, 2022.gadā Latvijas preču eksporta pieaugums bija straujākais pēdējās desmitgades laikā, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pagājušā gada novembrī preces uz Krieviju eksportēja 207 Latvijas uzņēmumi, bet uz Baltkrieviju - 89, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Pagājušā gada sākumā 621 Lietuvas kompānija eksportēja savu produkciju uz Krieviju, bet oktobrī tāda bija vairs 261, tikmēr uz Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu skaits nedaudz pieaudzis, ziņo Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT, atsaucoties uz oficiālajiem statistikas datiem.

Deviņos mēnešos no Latvijas izvesti 140,696 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Laikā, kad, satumstot novembra debesīm, ļaudīs tomēr uzdzirkstī patriotisms un lepnums par savu valsti, nereti tiek salīdzināta mūsdienu Latvija ar to, kāda tā bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pirms PSRS okupācijas. Daudzi to uztver kā labklājības laiku, lai gan turība ir visai relatīvs jēdziens, tāpat kā iespējas paust savu viedokli.

Rēķinot naudas izteiksmē, Latvija šogad piedzīvos kārtējo preču eksporta rekordu, taču jautājums ir par to, vai to pašu varēsim teikt arī par ārvalstīs pārdoto preču fiziskajiem apjomiem. Pagaidām gan var secināt, ka mūsu eksportētāji par spīti dažādām negācijām turas ļoti labi. Taču ir pamats domāt, ka nākamajos mēnešos rādītāji varētu kļūt krietni mazāk iepriecinoši.

Šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,7 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,33 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Līdzšinējie Latvijas eksporta rādītāji pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir optimistiski, taču tālākais būs ļoti saistīts ar karu un tā globālo ietekmi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Latvija šogad pirmajos divos mēnešos eksportēja preces 2,836 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 29,4% jeb 644,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 3,301 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 39,3% jeb 931,1 miljonu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Krievija aizliegusi graudu eksportu uz Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm, paziņojusi valdība.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums turpmāk joprojām saglabāsies augsts cenu kāpuma dēļ, bet fizisko eksporta apjomu kāpumu nodrošināt būs grūtāk nekā iepriekš, prognozēja banku analītiķi.