Eksports

Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta tirgos uzlabojumi vēl nav manāmi, tāpēc rūpniecības atkopšanās būs lēna, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Par spīti sankcijām un citiem riskiem biznesā ar Krieviju, Latvijas eksports uz to ir stabils. Latvijas uzņēmumi gada pirmajā pusē uz Krieviju veduši preces 560 miljonu eiro apmērā, kas ir pat nedaudz vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusē. Par to šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Centrālās statistikas pārvaldes publicētais eksportētāju saraksts liecina, ka iespēju nopelnīt Krievijas un Baltkrievijas tirgū pēc kara sākuma turpina izmantot plašs nozaru klāsts. Ir arī uzņēmumi, kas sadarbību sākuši jau pēc kara sākuma.

Atziņas, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas uz Krieviju neatstāj nekādu ietekmi, neiztur kritiku. Jau tuvākajā laikā agresorvalsti gaida aizvien lielākas finansiālās problēmas. Tas nozīmē arī to, ka pagājušajā nedēļā izskanējušajām līdzīgas bažas par ekonomisko attiecību uzturēšanu ar agresorvalsti pamazām kļūs par pagātni.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" pauž neapmierinātību par Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem, kas turpina eksportēt uz Krieviju, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ceturtdien aktualizējusi iepriekš publicēto sarakstu ar uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, izņemot no tā informāciju par 2022.gadu un publicējot tikai aktuālo sarakstu par 2023.gada jūniju, preses konferencē paziņoja CSP priekšniece Aija Žīgure.

Paplašinot sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Japāna no trešdienas aizliegusi eksportēt uz Krieviju vēl 758 preces.

Eksporta kritums turpināsies arī nākamajos mēnešos, prognozē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomiskā labklājība jau tuvākajā nākotnē būs atkarīga no tā, cik daudz mūsu uzņēmumiem izdosies eksportēt dažādus pakalpojumus vai saražotās preces, jo ar vietējo tirgu izaugsmi var tikai kādu brīdi noturēt, nevis palielināt ilgtermiņā. Tomēr eksporta apjomi būs atkarīgi no pieprasījuma ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Diemžēl šī gada sākums nav pārāk iepriecinošs, kas jau sāk negatīvi atspoguļoties konjunktūras datos.

Krievijas naftas eksporta apjoms aprīlī sasniedzis augstāko līmeni kopš Maskavas sāktā iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Valsts pārvaldei, uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir jārēķinās, ka tēriņus var nākties samazināt, jo to diktēs ekonomiskā situācija. Ir kāds makroekonomiskais indikators, kas nepārprotami vēsta par ļoti ticamu naudas plūsmas samazināšanos ekonomikā, kas gan valsts budžetam, gan privātajam sektoram nozīmē ienākumu samazināšanos. Eksports ir sācis bremzēties, un potenciālais kaitējuma apmērs, ko varam piedzīvot no eksporta ieņēmumu krituma, var pat krietni pārspēt augstās inflācijas radītās blaknes.

Ik pa laikam kuluāros izskanošajām runām par to, ka Latvijā ražotās preces nonāk Krievijā pa apkārtceļiem, tādējādi, iespējams, apejot tai noteiktās sankcijas, ir pamats aktualizēties līdz ar katriem jauniem Latvijas ārējās tirdzniecības datiem. Ja palūkojamies uz mūsu valsts eksporta portfeli, tad šādu aizdomu ēna tikai pieaug.

Deviņu t.s. sankciju pakešu ieviešana pret Krieviju tās eksporta apjomu finanšu izteiksmē uz Eiropas Savienību (ES) pērn nebūt nav mazinājusi. Tieši otrādi – laikā no marta līdz novembrim Krievijas eksporta vērtība uz ES bija pieaugusi par 50%. Galvenais iemesls – ES dalībvalstu nespēja atteikties no Krievijas energoresursiem.

Par spīti ģeopolitiskajiem notikumiem, saspīlējumam enerģētikas tirgū Eiropā un loģistikas traucējumiem, kā arī augstai inflācijai, 2022.gadā Latvijas preču eksporta pieaugums bija straujākais pēdējās desmitgades laikā, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pagājušā gada novembrī preces uz Krieviju eksportēja 207 Latvijas uzņēmumi, bet uz Baltkrieviju - 89, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Pagājušā gada sākumā 621 Lietuvas kompānija eksportēja savu produkciju uz Krieviju, bet oktobrī tāda bija vairs 261, tikmēr uz Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu skaits nedaudz pieaudzis, ziņo Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT, atsaucoties uz oficiālajiem statistikas datiem.

Deviņos mēnešos no Latvijas izvesti 140,696 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Laikā, kad, satumstot novembra debesīm, ļaudīs tomēr uzdzirkstī patriotisms un lepnums par savu valsti, nereti tiek salīdzināta mūsdienu Latvija ar to, kāda tā bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pirms PSRS okupācijas. Daudzi to uztver kā labklājības laiku, lai gan turība ir visai relatīvs jēdziens, tāpat kā iespējas paust savu viedokli.

Rēķinot naudas izteiksmē, Latvija šogad piedzīvos kārtējo preču eksporta rekordu, taču jautājums ir par to, vai to pašu varēsim teikt arī par ārvalstīs pārdoto preču fiziskajiem apjomiem. Pagaidām gan var secināt, ka mūsu eksportētāji par spīti dažādām negācijām turas ļoti labi. Taču ir pamats domāt, ka nākamajos mēnešos rādītāji varētu kļūt krietni mazāk iepriecinoši.

Šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.