Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 172 valstīm, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.
Latvijā pagājušajā gadā no Krievijas importēto preču kopējā vērtība sarukusi par 66,9%, bet no Baltkrievijas - par 41,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pasaules ekonomiskā situācija ir padrūma, un tas atspoguļosies šā gada Latvijas eksporta un kopējās ekonomiskās izaugsmes datos. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka ārējos tirgos situācija vairs nepasliktināsies un veiksmes gadījumā ir pat cerība uz lielākām pārdošanas aktivitātēm gada otrajā pusē.
Latvija janvārī-novembrī bijusi starp 14 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada reģistrēts eksporta kritums, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Preces uz Krieviju pagājušā gada 11 mēnešos eksportēja 400 Latvijas uzņēmumu, kas ir divas reizes mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, bet uz Baltkrieviju - 218 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 41,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 15,757 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 10,7% jeb 1,885 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 19,323 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 2,559 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Preces uz Krieviju šogad desmit mēnešos eksportēja 390 Latvijas uzņēmumu, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet uz Baltkrieviju - 206 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 42,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Preču eksporta samazinājums divciparu apmērā saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām, bet preču eksporta izaugsmes atjaunošanās sagaidāma ne ātrāk kā nākamā gada pavasarī, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Septiņos mēnešos no Latvijas izvesti 120,986 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 25,2% vairāk nekā 2022.gada septiņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Latvija janvārī-jūlijā bijusi starp deviņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn reģistrēts eksporta kritums, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta tirgos uzlabojumi vēl nav manāmi, tāpēc rūpniecības atkopšanās būs lēna, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Par spīti sankcijām un citiem riskiem biznesā ar Krieviju, Latvijas eksports uz to ir stabils. Latvijas uzņēmumi gada pirmajā pusē uz Krieviju veduši preces 560 miljonu eiro apmērā, kas ir pat nedaudz vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusē. Par to šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Centrālās statistikas pārvaldes publicētais eksportētāju saraksts liecina, ka iespēju nopelnīt Krievijas un Baltkrievijas tirgū pēc kara sākuma turpina izmantot plašs nozaru klāsts. Ir arī uzņēmumi, kas sadarbību sākuši jau pēc kara sākuma.
Atziņas, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas uz Krieviju neatstāj nekādu ietekmi, neiztur kritiku. Jau tuvākajā laikā agresorvalsti gaida aizvien lielākas finansiālās problēmas. Tas nozīmē arī to, ka pagājušajā nedēļā izskanējušajām līdzīgas bažas par ekonomisko attiecību uzturēšanu ar agresorvalsti pamazām kļūs par pagātni.
Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" pauž neapmierinātību par Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem, kas turpina eksportēt uz Krieviju, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ceturtdien aktualizējusi iepriekš publicēto sarakstu ar uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, izņemot no tā informāciju par 2022.gadu un publicējot tikai aktuālo sarakstu par 2023.gada jūniju, preses konferencē paziņoja CSP priekšniece Aija Žīgure.
Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomiskā labklājība jau tuvākajā nākotnē būs atkarīga no tā, cik daudz mūsu uzņēmumiem izdosies eksportēt dažādus pakalpojumus vai saražotās preces, jo ar vietējo tirgu izaugsmi var tikai kādu brīdi noturēt, nevis palielināt ilgtermiņā. Tomēr eksporta apjomi būs atkarīgi no pieprasījuma ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Diemžēl šī gada sākums nav pārāk iepriecinošs, kas jau sāk negatīvi atspoguļoties konjunktūras datos.
Krievijas naftas eksporta apjoms aprīlī sasniedzis augstāko līmeni kopš Maskavas sāktā iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).