Ekonomisti: ilgtermiņā Latvija no bēdīgā slavenā "Mercosur" līguma varētu būt ieguvēja
Eiropas Savienības (ES) un tirgus bloka "Mercosur" nolīgums patlaban Latvijas ekonomiku īpaši neietekmēs, bet ilgtermiņā Latvija var būt arī ieguvēja, norāda banku ekonomisti, komentējot ES un "Mercosur" valstu nolīgumu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par jauniem tirdzniecības tarifiem
Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis pauž, ka Tramps ir amatā gadu un "joprojām Trampa iecienītākais ārpolitikas instruments ir draudi ar tarifiem".
Purgailis uzsver, ka ASV viennozīmīgi ir ļoti svarīga Eiropas valstu tirdzniecības partnere. ES pakalpojumu un preču tirdzniecība ar ASV pārsniedz 1,6 triljonus eiro, no kā vairāk nekā puse triljona eiro ir ES preču eksports uz ASV. Tajā pašā laikā ES preču eksports uz "Mercosur" valstīm ir desmit reizes mazāks un pārsniedz 55 miljardus eiro. Jaunais ES un "Mercosur" tirdzniecības līgums palielinās savstarpējās tirdzniecības apjomus, tomēr tas, visticamāk, notiks pakāpeniski un, visticamāk, nebkad nesasniegs tādus tirdzniecības apjomus, kādi ir ar ASV.
"Jāsecina, ka "Mercosur" līgums nespēj kompensēt Trampa tarifu negatīvo ietekmi uz ES. Lai arī tarifi samazinās tirdzniecības ar ASV apjomus, patlaban ES ekonomika izrāda noturību un mērenu izaugsmi, tādēļ uzskatu, ka ES spēs absorbēt tarifu negatīvo ietekmi, nepiedzīvojot recesiju," norāda ekonomists, piebilstot, ka tarifu izmaksas nāksies segt gala patērētājiem ASV, kas radīs patēriņa samazinājumu un negatīvi ietekmēs arī ASV ekonomiku. Purgailis uzsver, ka "šajā tarifu "spēlē" uzvarētāju nav".
Bankas "Citadele" ekonomists skaidro, ka Latvijas tiešais eksports uz "Mercosur" valstīm veido mazāk nekā 0,5% no kopējā eksporta, kas ir ap 70 miljoniem eiro. Šis apjoms ir nebūtisks Latvijas ekonomikai, un, visticamāk, tuvāko pāris gadu laikā eksporta apjoms uz konkrētajām Dienvidamerikas valstīm būtiski nepalielināsies.
"Neuzskatu, ka jaunais tirdzniecības līgums dos jūtamu pozitīvu ietekmi Latvijai. Līdzīga situācija vērojama arī pārējās Baltijas valstīs," pauž Purgailis, piebilstot, ka galvenās preces, ko uz šīm valstīm eksportē Latvija, ir minerālie produkti, mašīnas, mehānismi un elektroiekārtas.
Latvijas tiešais eksports uz ASV 2025. gadā bija 2,6% no kopējā eksporta, un ASV nav Latvijas desmit lielāko eksporta valstu sarakstā. Pēc aplēsēm, ņemot vērā preču piegādes ķēžu efektu, netiešais kopējais eksports no Latvijas uz ASV sasniedz ap 3,5%. Šis apjoms nav tik būtisks, lai radītu nopietnu negatīvu ietekmi Latvijas ekonomikai.
"Mikroekonomikas līmenī atsevišķi uzņēmumi no tarifiem cietīs jūtami," pauž Purgailis, piebilstot, ka galvenās eksporta preces uz ASV ir mašīnas, mehānismi un elektroiekārtas, koksne un tās izstrādājumi, kā arī optiskās ierīces un aparāti.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka "Mercosur" brīvās tirdzniecības nolīgums liberalizēs tirdzniecības un investīciju plūsmas. Tiks samazināti vai pat atcelti tarifi 90% ES eksporta preču, tostarp lauksaimniecības, autobūves, farmācijas un ķīmiskajām precēm. Tiks novērsti tirdzniecības šķēršļi finanšu un digitālajiem pakalpojumiem, un ES uzņēmumi varēs piekļūt publiskajiem iepirkumiem "Mercosur" valstīs.
Viņa skaidro, ka "Mercosur" valstis, ar kurām noslēgts nolīgums (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja, Paragvaja), patlaban ir vien desmitais lielākais ES preču tirdzniecības partneris.
"Protams, tirdzniecības vienošanās rezultātā tirdzniecības apjomi ar "Mercosur" bloku augs, tomēr tas notiks pakāpeniski. Līdz ar to pozitīvā ekonomiskā ietekme no "Mercosur" nolīguma nebūs liela vai tūlītēja," pauž Zorgenfreija, piebilstot, ka sadrumstalotā un protekcionisma pārņemtā pasaulē plašākas iespējas brīvāk tirgoties un diversificēt sadarbības partnerus ir laba ziņa.
Ekonomiste norāda, ka ASV ir lielākais ES preču eksporta partneris. Augstāku tarifu un citu tirdzniecības saspīlējumu ar ASV negatīvā ietekme uz ES, visticamāk, būs krietni lielāka nekā pozitīvā ietekme no "Mercosur" nolīguma, īpaši īstermiņā. Pašreizējā situācijas saspīlējums ir sliktas ziņas gan ASV, gan Eiropas ekonomikai. Būtiskais tarifu kāpums, ar ko draud ASV prezidents un uz ko ES šķietami gatava atbildēt ar tarifiem ASV precēm 93 miljardu eiro apmērā un, iespējams, pretpiespiešanas instrumenta iedarbināšanu, vilks uz leju jau tā vārgo ES ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmēs preču sadārdzināšanos patērētājiem abās Atlantijas okeāna pusēs, jo tarifi nonāks līdz mājsaimniecībām.
Zorgenfreija skaidro, ka lietu gaitu varētu mainīt gaidāmais ASV Augstākās tiesas lēmums, kas, iespējams, tiks paziņots jau 20. janvārī. ASV Augstākajai tiesai jālemj, vai ASV prezidents nav pārkāpis savas pilnvaras, uzliekot tarifus partnervalstīm, pamatojoties uz ekonomikas ārkārtas situāciju. Ja Augstākā tiesa lemj, ka tarifi nav likumīgi uzlikti, arī šie Grenlandes sakarā no jauna paziņotie tarifi varētu netikt ieviesti. Visdrīzāk gan ASV prezidenta administrācija centīsies atrast citus veidus, kā tarifus saglabāt, tomēr tas būs haotisks un neskaidrības pilns process.
"Ja situācijas eskalācija turpinās, parādās riski arī enerģētikas pusē. Bēgot no enerģētiskās atkarības no Krievijas, ES aizvirzījās uz ļoti lielu paļaušanos uz ASV kā piegādātāju," norāda ekonomiste, skaidrojot, ka, piemēram, imports no ASV veido teju 30% no kopējā ES dabasgāzes importa (sašķidrinātā un gāzveida stāvoklī).
Pērnā gada trīs ceturkšņos ASV piegādāja vairāk nekā pusi no ES importētās sašķidrinātās dabasgāzes. Zorgenfreija atzīmē, ka sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības ierobežojumi būtu sāpīgi abām pusēm, tādēļ šis ir drīzāk riska faktors.
"Swedbank" ekonomiste skaidro, ka Latvija ar ASV patlaban tirgojas krietni vairāk nekā ar "Mercosur" valstīm. Eksports uz ASV pērn veidoja aptuveni 2,6% no Latvijas preču eksporta, kamēr uz "Mercosur" valstīm bija mazāk nekā 0,5% no eksporta.
"Latvijas gadījumā svarīgi ir, cik būtisks ieguvējs no "Mercosur" nolīguma būs mūsu lielais tirdzniecības partneris Vācija. Ja, piemēram, Vācijas autobūves sektoram, kam piegādājam komponentes, "Mercosur" tirgu atvēršanās pēc kāda laika rada pieprasījuma kāpumu, varam būt ieguvēji," skaidro Zorgenfreija.
"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka pastāv liels jautājums, cik lielā mērā pašreizējā starptautiskās sadarbības sistēma darbojas. Tās graušanas centieni un erozija turpināsies, kas nozīmē, ka daudzas jomas un sadarbības veidus Eiropai nāksies pārskatīt un noteikt to valstu loku, kuras vēlas pieturēties pie noteikumos balstītas kārtības.
Ekonomists uzsver, ka ASV rīcība ir neprognozējama un, iespējams, tieši to Baltais nams vēlas panākt. Savukārt izveidotās ekonomiskās sadarbības mērogs Eiropai liks meklēt kompromisus, un tālākā eskalācija izrietēs no tā, cik apņēmīgi un vienoti Eiropa iestāsies savu interešu aizstāvībā.
Gašpuitis norāda, ka "Mercosur" tirgus ir jaunas iespējas un izaicinājumi, bet pārskatāmā nākotnē ASV tirgu tas nespēs aizstāt. Taču pastiprināsies Eiropas centieni aktivizēt sadarbību ar citiem pasaules tirgiem.
"Skatījums uz ekonomiku gan ASV, gan Eiropā šogad ir uzlabojies. Ekonomika ir spējusi pārvarēt daudzus negatīvos aspektus un starptautiskā tirdzniecība ir spējusi izmaiņām pielāgoties," skaidro Gašpuitis, piebilstot, ka pārmaiņas ir multipolāras, tāpēc patlaban ir grūti noteikt izteiktus ieguvējus vai zaudētājus.
Viņš skaidro, ka šī ir stratēģiska ilgtermiņa spēle, kur Eiropai nāksies izcīnīt savas pozīcijas, un tas nebūs vienkārši, bez piepūles un bez zaudējumiem vai piekāpšanās. Tādēļ steigties ar secinājumiem patlaban ir pāragri.
Gašpuitis norāda, ka Eiropas pašreizējie izaicinājumi ir atbrīvot iekšējā tirgus izaugsmes iespējas, risināt enerģijas cenu jautājumus un aktivizēt konkurētspējas pieaugumu.
"Potenciālā negatīvā ietekme varētu parādīties Latvijas eksportējošajās nozarēs, īpaši eksporta flagmaņa kokrūpniecības rādītājos. Pagaidām tiešā ietekme vērtējama kā minimāla. Taču saspīlējums ir tikai sākuma stadijā, un šķiet, ka tas turpinās milst," uzsver Gašpuitis, piebilstot, ka tajā pašā laikā daudz kas var palikt politisko paziņojumu un avīžu virsrakstu līmenī, un jūtama ietekme uz ekonomiku var izpalikt.
"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka nav iespējams tieši salīdzināt ASV tarifu un ES-"Mercosur" līguma ietekmi, jo abas šīs ietekmes ir ļoti neprognozējamas.
Ekonomists skaidro, ka Trampa draudi ieviest papildu muitas barjeras Eiropas valstīm, kas nosūtījušas savus karavīrus uz Grenlandi, parāda, ka jebkādas vienošanās ar ASV strauji zaudē jēgu, jo jau nākamajā dienā var tikt pārkāptas. Strautiņš piebilst, ka nesenā pieredze arī liecina, ka bargiem paziņojumiem ne vienmēr seko rīcība.
"Līdz ar to šīs ASV prezidenta darbības ir jāuztver kā nenovēršamas nenoteiktības fons, mēģināt aprēķināt atsevišķu paziņojumu ietekmi nav lielas jēgas," uzsver "Luminor Bank" ekonomists.
Viņš skaidro, ka ASV kopprodukts šogad būs 30 triljoni dolāru, bet "Mercosur" valstu kopprodukts ir desmit reizes mazāks. "Mercosur" valstu kopējais nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) ir līdzīgs Francijas IKP.
Strautiņš arī norāda, ka ES un "Mercosur" līgums ir parakstīts, bet vēl nav ratificēts. Pat tad, ja tas tiks ratificēts, muitas tarifu samazināšana notiks pakāpeniski nākamo 15 gadu laikā.
Ekonomists arī skaidro, ka ASV tirdzniecības politikas neprognozējamība kaitē pašas ASV ekonomikai. Inflācijas kāpums ir bijis mērens, jo ASV uzņēmumi ir uzņēmušies lielu daļu tarifa kāpuma ietekmes, kas nevar turpināties mūžīgi. Neparedzama politika nepalīdz pieņemt lēmumus par ieguldījumiem ražošanā, kas varētu būt ieguvums no tarifu paaugstināšanas.
"Abi vēsturiski partneri - ASV un Eiropa - ir zaudētāji, ilgākā laikā ieguvējs būs Ķīna, bet tuvākajā nākotnē arī tai šie notikumi drīzāk ir traucēklis," skaidro Strautiņš.
Ekonomists norāda, ka Latvijas preču tiešais eksports uz "Mercosur" valstīm veido mazāk nekā 1% no kopējā preču eksporta. Līdz ar to nevar runāt par nozīmīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Līgums var ietekmēt ļoti mazu daļu eksporta, ietekme izpaudīsies pakāpeniski pat tad, ja līgumu ratificēs, kas vēl var nenotikt.
"Ja līgums tiks ratificēts, tālākā nākotnē iespējas radīsies. Latvijas eksports pataban ir izteikti reģionāls, tāpēc, ka mūsu produktu lielākā daļa nav dziļi specializēti, līdz ar to transporta izmaksām ir liela nozīme," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka Latvijas ekonomika tehnoloģiski modernizējas, līdz ar to eksporta ģeogrāfija kļūs arvien plašāka. Galvenais ieguvējs būs vairākas Latvijas rūpniecības nozares - mašīnbūve un ar to saistītās jomas, kā arī farmācija. AS "Olpha" jau 15. janvārī paziņoja, ka sāks eksportu uz Latīņamerikas valstīm.
"Uz eksporta iespējām tuvākajā nākotnē es ieteiktu skatīties pavisam citādi. Patlaban pasaulē dramatisku virsrakstu pārpilnība un negatīvs emocionālais fons sadzīvo ar apbrīnojamu reālo stabilitāti jeb pasaules kopprodukta dinamiku," skaidro Strautiņš. Viņš arī norāda, ka pēc tam, kad norima pandēmijas svārstības, pasaules ekonomikas pieaugums ir bijis neparasti noturīgs ap 3% atzīmi, šim un nākamajam gadam vadošās starptautiskās finanšu institūcijas prognozē to pašu. Tiek prognozēts arī gandrīz nemainīgs eirozonas IKP pieaugums, bet nozīmīga dinamikas uzlabošanās vairākos svarīgos Latvijas eksporta tirgos, pirmkārt, Igaunijā un Zviedrijā, mazākā mērā arī Vācijā.
