Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai izglītojamiem vidusskolas posmā, kas valsts pārbaudes darbu norises laikā gatavojušies dalībai vai piedalījušies sporta federācijas apstiprinātā sporta sacensību kalendārā iekļautajās starptautiskajās sporta sacensībās vai sporta nometnē arī Latvijas teritorijā, būtu iespēja saņemt atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbiem vidējās izglītības pakāpē.
Centralizēto eksāmenu kārtošanā paredzētas izmaiņas, tostarp ieviesti eksāmenu līmeņi vidusskolas posmā, kā arī pirmo reizi centralizētos eksāmenus kārtos pamatskolas beidzēji, šodien ar jauno kārtību iepazīstināja Valsts izglītības satura centra un projekta "Skola2030" pārstāvji Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Parlamenta lēmums atlikt grozījumu skatīšanu par iestājpārbaudījumiem vidusskolās ir pareizs, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inese Vanaga.
Lai pilnveidotu pašreiz spēkā esošo regulējumu par skolēnu atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu kārtību. Tā paredz, ka turpmāk no valsts pārbaudījumiem skolēnu varēs atbrīvot ar ārsta - speciālista vai ārstu konsīlija atzinumu. Jaunie noteikumi šodien, 2023. gada 24. janvārī, apstiprināti valdībā.
Veselības inspekcija izdarījusi pirmos secinājumus pārbaudēs, kurās vērtēts, vai šogad skolēnu atbrīvošana no eksāmeniem bijusi pamatota, vēsta Latvijas televīzijas raidījums "Panorāma".
Šogad visu centralizēto eksāmenu rezultāti kopumā ir nedaudz augstāki nekā pagājušajā gadā, turklāt kārtējo gadu aug rezultāts arī tradicionāli sliktāk nokārtotajā eksāmenā - matemātikā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotā informācija.
Ja atklāsies gadījumi, kad mediķi ir nepamatoti atbrīvojuši skolēnus no eksāmenu kārtošanas, pašiem skolēniem, visticamāk, pārbaudījumi vienalga nebūs jākārto, jo "tas ir aizbraucis vilciens", izriet no izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".
Masveida atbrīvojumi no eksāmenu kārtošanas ir kliedzoša situācija, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Šodien notiks centralizētais eksāmens latviešu valodā, kas nepieciešams vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, liecina valdībā pērn apstiprinātie noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2021./2022. mācību gadā.
Turpinot darbu pie kopējās VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) teorētisko eksāmenu modernizācijas, CSDD pilnveidojusi A (motocikla) kategorijas teorētisko eksāmenu.
Centralizēto eksāmenu saturs mainīts, lai skolēna zināšanas un prasmes vērtētu taisnīgāk, objektīvāk, kā arī atbilstoši līmenim un laikam, kas veltīts, lai apgūtu konkrēto mācību priekšmetu, skaidro Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Noslēdzoties jaunā mācību satura ieviešanai, 2023.gadā 9. un 12.klasēm gaidāmi jaunas formas valsts pārbaudes darbi, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē stāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Liene Voronenko.
Vai tas ir normāli, ka vidusskolu iespējams pabeigt, ja eksāmenu noliek būtībā uz vieninieku? Kāpēc man jācenšas saņemt augstāku atzīmi, ja šis priekšmets man dzīvē vairs nebūs nepieciešams? Tik pretrunīgi tiek vērtēts Jaunās konservatīvās partijas biedres, izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces ierosinājums no pašreizējiem pieciem līdz 20 procentiem paaugstināt latiņu, kas jāsasniedz vidusskolu noslēdzošajos centralizētajos eksāmenos, lai saņemtu dokumentu par vidējās izglītības iegūšanu. Kāpēc šāds ierosinājumus tapis un ko tas varētu mainīt?
Trīs gadu laikā plānots būtiski celt centralizētā eksāmena (CE) nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu vidusskolās, to paaugstinot no 5% uz 20%, medijiem atklāja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).