Devītklasnieku eksāmenu rezultāti skaidri parāda, ka izmaiņas izglītības nozarē notiek ļoti lēni, intervijā Latvijas Radio vērtēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Viņasprāt, pamatskolas beidzēju sniegums eksāmenos ļoti skaidro parādot, ka izglītības nozarē veiktās izmaiņas notiek ļoti lēni.
"Nevar iesēt sēkliņu un pēc 5 minūtēm gaidīt asniņu, lai to novāktu," pauda ministre.
Viņa novērtē, ka ticis pieņemts lēmums atlikt pāreju uz 15% robežu eksāmena nokārtošanai, jo tādējādi neesot tikusi pasliktināta situācija. Tomēr kopumā stāsts neesot par rezultātiem, bet skolēnu zināšanām, tāpēc jāstrādā pie metodiskā atbalsta pedagogiem.
Kā ziņots, līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, arī 2023./2024.mācību gadā pamatskolēni augstāko sniegumu uzrādījuši angļu valodas centralizētajā eksāmenā, bet zemāko - matemātikā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) pirmie provizoriskie rezultāti.
Angļu valodas eksāmenā skolēni ieguvuši vidēji 63,9%, kamēr matemātikā - 43,2%. Rezultāti šajos mācību priekšmetos ir zemāki nekā 2022./2023.mācību gadā, kad vidējais rezultāts angļu valodā bija 66,1%, bet matemātikā - 50,5%. Savukārt latviešu valodā vidējais rezultāts ir 59,1%, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā.
9.klases eksāmens šajā mācību gadā skaitījās nokārtots, ja skolēns ieguva vismaz 10% no maksimālā vērtējuma. Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, pamatskolēni visvairāk izkrituši matemātikā - 654 skolēnu sniegums novērtēts zem 10%. Vienlaikus izkritušo skaits ir par 172 skolēniem mazāks nekā 2022./2023.mācību gadā.
Kopumā šogad ir mazāk skolēnu, kuri kādā no priekšmetiem nav sasnieguši 10% slieksni, secinājis VISC, vērtējot skolēnu sniegumu. Ja pagājušajā gadā 1059 eksāmenu darbos netika iegūti 10%, tad šogad minimālais vērtējums nav sasniegts 915 eksāmenu darbos.