Ekonomika

8.mar 2022
Karš Ukrainā un ieviestās sankcijas gan pret Krieviju, gan tās pretsankcijas, nobremzēs Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi, bet to pilnībā neapstādinās, prognozē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
7.mar 2022
Krievijas sāktais karš Ukrainā Latvijas ražotājiem nozīmēs vēl lielāku ražošanas izmaksu kāpumu un problēmas ar izejvielu piegādēm, atzina banku analītiķi.
2.mar 2022
Pret Krieviju ieviestās sankcijas ļoti būtiski ietekmēs tās ekonomiku, taču vienlaikus nelabvēlīgi ietekmēs arī globālās izejvielu cenas, pauž banku analītiķi.
1.mar 2022
Latvijas ekonomika Covid-19 krīzi ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji prognozēts, taču šogad jārēķinās ar Krievijas un Baltkrievijas sāktā kara Ukrainā negatīvo ietekmi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
28.feb 2022
Liela ekonomiskā krīze nav gaidāma un, visticamāk, Latvijas ekonomika šogad saglabās izaugsmi, tomēr ekonomiskās attīstības perspektīvas lielā mērā noteiks Krievijas sāktā kara ilgums un mērogs, atzina banku analītiķi.
28.feb 2022
Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdienas rītā tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.
23.feb 2022
Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.
15.feb 2022
Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam, taču norāda, ka FM aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski, informē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.
13.feb 2022
Lielākajai daļai jeb 73% Latvijas iedzīvotāju nav pieņemams princips, ka valsts aizņemas naudu, lai risinātu šodienas problēmas, bet apmaksu veic nākamās paaudzes, liecina Fiskālās disciplīnas padomes pētījumu centram "SKDS" pasūtītā iedzīvotāju aptauja par valsts finansēm un Covid-19 problemātiku.
11.feb 2022
Ārkārtējā situācija valstī pēdējo divu gadu laikā ievērojami ietekmējusi valsts ekonomiku. TV24 raidījumā “Dienas personība” ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atklāj, ka apgrūtinātas uzņēmējdarbības veikšanas dēļ Latvija zaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā.
10.feb 2022
Dabasgāzes cenas pieauguma ietekmi uz patēriņu varēs novērtēt pēc kāda laika, pauž gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
2.feb 2022
"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 85 miljoni eiro, kas ir par trim miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gadā, vēsta bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
31.jan 2022
Situāciju mazumtirdzniecībā 2022.gadā lielā mērā ietekmēs augstais energoresursu cenu kāpums, kas sadārdzina gan pārtikas, gan nepārtikas preces, informē Finanšu ministrija (FM).
31.jan 2022
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 257,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 81% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
13.jan 2022
Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes ir optimistiskas, ja tiks risinātas kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmas, secinājušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības kameras.
12.jan 2022
Starp galvenajiem biznesa nākotnes attīstības riskiem 87% pasaules uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas, liecina jaunākais auditorkompānijas "EY" ("Ernst & Young") uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums "EY 2022 CEO Outlook Survey", kas veikts visā pasaulē.
12.jan 2022
Uzņēmēji vispārējo aktivitāti Latvijas ekonomikā pērn ceturtajā ceturksnī vērtēja negatīvi, vēsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), atsaucoties uz pētījuma "LTRK Ekonomikas indekss", kas veikts sadarbībā ar SKDS, datiem.
12.jan 2022
2021. gada nogalē tika fiksēts straujākais patēriņa cenu kāpums pēdējo 12 gadu laikā, ziņo Finanšu ministrija (FM).
10.jan 2022
Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 14,94 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,8 miljardiem eiro jeb 23,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja preces par 17,72 miljardiem eiro, kas ir par 3,98 miljardiem eiro jeb 29% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
7.jan 2022
Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) decembrī samazinājies līdz 115,3 punktiem salīdzinājumā ar 117,6 punktiem novembrī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš maija, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.