Banku analītiķi: Ražotājiem jārēķinās ar izmaksu kāpumu un problēmām ar izejvielu piegādēm

Krievijas sāktais karš Ukrainā Latvijas ražotājiem nozīmēs vēl lielāku ražošanas izmaksu kāpumu un problēmas ar izejvielu piegādēm, atzina banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka gads apstrādes rūpniecībai solījās būt izaicinājumu pilns, bet neviens pat nenojauta, ka izaicinājumi būs tik lieli.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) informē, ka janvārī apstrādes rūpniecība saražoja par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš un par 1,6% vairāk nekā decembrī.

Buceniece informē, ka CSP un Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka ražotāju optimisms strauji pieauga februārī, pirms Krievija iebruka Ukrainā. Pasūtījumu apjoms bija labā līmenī. Lielākie izaicinājumi bija saistīti ar darbaspēka trūkumu, izejvielu un ražošanas komponenšu sadārdzinājumu un piegāžu kavēšanos.

Piegāžu ķēžu saspīlējumi gan Latvijas ražotājus līdz šim ietekmējuši pat mazāk nekā citās valstīs, piemēram, tādās, kuru ekonomikā lielāka loma ir auto būvei un ražošana ir vairāk atkarīga no pusvadītājiem. Uzņēmumi salīdzinoši veiksmīgi bija spējuši pārnest ražošanas izmaksu kāpumu uz gala pircēju. Turpmāk gan gaidāms, ka šie un citi izaicinājumi būs lielāki un uz ilgāku palikšanu, pauž Buceniece.

Viņa norāda, ka Krievijas karadarbība Ukrainā ir novedusi pie tālāka globālo izejvielu cenu kāpuma. Krievija ir lielākais dabasgāzes un kviešu eksportētājs pasaulē, otrs lielākais naftas eksportētājs. Tai ir nozīmīga loma arī atsevišķu metālu tirgū, kā arī minerālmēslu ražošanā. Arī Ukraina ir vērā ņemams spēlētājs kviešu, arī kukurūzas audzēšanā un eksportā, kā arī minerālmēslu ražošanā. Līdz ar to jebkādas tiešas vai netiešas sankcijas, ražošanas un piegāžu pārtraukumi Krievijā vai Ukrainā, kas skar šīs izejvielu grupas, nozīmē globālo cenu kāpumu.

"Šobrīd cenas strauji aug un, visticamāk, vēl nav sasniegušas savu pīķi. Ņemot vērā šo valstu lomu pasaules piegāžu ķēdēs, redzēsim vēl augstākas izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, kā arī gaidāms, ka piegāžu ķēžu saspīlējumi saglabāsies daudz ilgāk, nekā gaidīts. Turklāt naftas cenas kāpums sadārdzinās arī transportēšanas izmaksas," prognozē Buceniece.

Viņa akcentē, ka Latvijas ekonomikai ir augsta enerģētiskā atkarība no Krievijas - 90% no Latvijas dabasgāzes importa nāk no šīs valsts. Tāpēc visu ekonomiku, tai skaitā apstrādes rūpniecību, ietekmēs ne tikai vēl augstākas energoresursu cenas, bet risku ražošanas nepārtrauktībai var radīt arī iespējamie enerģijas taupīšanas pasākumi, ja gāzes piegādes no Krievijas būtiski samazinātos un tās neizdotos aizstāt.

Šādas ekonomistes prognozes gan nesaskan ar faktu, ka Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī apstrādes rūpniecībā šobrīd valda liela nenoteiktība, atzīst Buceniece. Uzņēmumi cenšas novērtēt, kā karš Ukrainā, rietumu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ietekmēs viņu darbību. Tie, kam ir sadarbības partneri šajās valstīs, var saskarties ar grūtībām veikt savstarpējus norēķinus, kas ietekmēs starpvalstu preču plūsmas un pakalpojumus. Citi darījumi vairs nav iespējami, tādēļ ka atsevišķi Krievijas uzņēmumi ir pakļauti sankcijām. Daļa lielo uzņēmumu Latvijā un arī citur pasaulē ir paziņojusi par sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju neatkarīgi no sankcijām, tādējādi paužot savu attieksmi pret notikumiem Ukrainā.

Pērn Krievijā nonāca aptuveni 7% no Latvijas preču eksporta eiro izteiksmē, norāda Buceniece, piebilstot, ka tomēr lauvas tiesu no 1,2 miljardu eiro preču eksporta uz Krieviju veido reeksports. Šīs preces netiek ražotas Latvijā, tātad arī neietekmē mūsu ražotājus.

Kopš 2014.gada Krimas aneksijas Latvijas uzņēmumi ir centušies mazināt savas ekonomiskās saites ar Krieviju un dažādot eksporta galamērķus. Daudziem tas ir izdevies, bet dažiem atkarība no Krievijas joprojām ir ļoti augsta un šo uzņēmumu darbība var tikt apdraudēta, uzskata Buceniece. Ražojošo nozaru vidū izceļas farmācija, jo Krievijā nonāk aptuveni sestā daļa farmaceitisko produktu eksporta no Latvijas, un šīs preces ir galvenokārt Latvijas vietējie ražojumi.

Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībai Krievija ir daudz nozīmīgāks izejvielu un izejmateriālu avots nekā eksporta galamērķis, skaidro Buceniece. Aptuveni puse no metālu importa Latvijā nāk no Krievijas. Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei ir īpaši svarīgs tērauds. Šobrīd, kad Krievijas uzņēmums "Severstaļ" - būtisks Latvijas piegādātājs - ir pakļauts sankcijām, metālapstrādes uzņēmumiem jāmeklē alternatīvas. Tēraudu ražo arī citās valstīs, bet šobrīd jārēķinās ar augstākām paša materiāla un arī transportēšanas cenām.

Tāpat Buceniece informē, ka Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs koksnes avots dažiem Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem. Pagaidām sankcijas nav būtiski ietekmējušas šo resursu pieejamību, bet piegāžu pārrāvumi ir iespējami nākotnē, kas neizbēgami nozīmēs augstākas cenas. Tāpat atsevišķu nozaru ražošanas procesos nozīmīgi ir ķīmiskie produkti, kas tiek ievesti no Krievijas. Minerālmēslu cenu kāpums, kviešu cenu lēciens jau šobrīd norāda, ka arī pārtikas ražotājiem būs jāmaksā vairāk par pārtikas izejvielām.

Pasākumi Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku izolēšanai būs sāpīgi arī Latvijas ražotājiem, tomēr kā jau jebkurā krīzē paveras arī jaunas iespējas, piebilst Buceniece. Augstās gāzes cenas veicinās pieprasījumu pēc kurināmās koksnes. Reģionā mazināsies Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumu spēja piedāvāt savu preci. Tas var ļaut Latvijas ražotājiem tādās nozarēs kā, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana palielināt savas tirgus daļas, ja vien izdosies atrisināt izejvielu jautājumu, skaidro Buceniece.

Arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka šis gads rūpniecībā sākās izcili un tāds droši vien būs arī pirmais ceturksnis, tomēr jau marta, bet vēl vairāk aprīļa datos būs redzamas Krievijas agresijas Ukrainā radīto globālo drošības, noieta tirgu un piegādes ķēžu satricinājumu sekas.

"Pasaule jau otro reizi divu gadu laikā piedzīvo ierasto dzīves ritmu satricinošu krīzi. Šī rūpniecībai būs ilgāka un grūtāk pārvarama krīze nekā pandēmijas radītā. Pat drīzas karadarbības pārtraukšanas gadījumā, kas ir ļoti optimistisks scenārijs, tās ekonomiskās sekas nepazudīs - uzticēšanās Krievijai ir sagrauta, līdzšinējā sadarbība nebūs ātri un pilnīgi atjaunojama. Rūpniecībai nāksies pielāgoties jaunajiem apstākļiem," uzskata Strautiņš.

Viņš norāda, ka 1990.gados diversifikācija Latvijas rūpniecībā pirmkārt nozīmēja virzību prom no bijušās PSRS (izņemot Baltiju) tirgiem. Laikā kopš pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) par galveno vektoru kļuva tradicionālo nozaru (pārtikas, kokapstrādes, vieglās rūpniecības) īpatsvara samazināšanās, augot mašīnbūves, elektronikas, ķīmijas un farmācijas daļai.

"Tagad atkal aktuāla kļūst atbrīvošanās no atkarības no Austrumu tirgiem, turklāt šoka terapijas cienīgā ātrumā. Diemžēl tas lielā mērā notiks uz augsti tehnoloģisko nozaru rēķina," prognozē Strautiņš.

Ekonomists uzsver, ka Krievija, Baltkrievija un Ukraina ir svarīgi tirgi prestiži skanošām nozarēm, pirmkārt, farmācijai, elektrotehniskajai rūpniecībai, transportlīdzekļu ražošanai. Šīs nozares pamatā izveidojās padomju laikā un joprojām lielo austrumu tirgu daļu nosaka pieejamo tehnoloģiju un ražošanas iekārtu līmenis, farmācijas gadījumā - lielās ienākšanas barjeras citos tirgos.

"Nav tā, ka šo nozaru uzņēmumi neapzinājās riskus, bet tirgu diversifikācija prasa ļoti lielus ieguldījumus," piebilst Strautiņš.

Viņš uzsver, ka noieta tirgu zaudēšana vai sašaurināšanās nebūs vienīgā rūpniecības problēma. Būs lielas un ļoti daudzveidīgas problēmas ar komponentu piegādēm. Enerģija kļūs dārgāka, kas var būt liels sarežģījums uzņēmumiem, kas eksportē ārpus ES, kur cenas ir zemākas. Pienāk ziņas par sarežģījumiem komponentu iepirkumos. Krievija ir liels tērauda piegādātājs, un, lai arī šī produkta iepirkšanu citur pasaulē tik ļoti neierobežo infrastruktūra, kā tas ir gāzes gadījumā, aizstāt tik lielu apjomu būs ļoti grūti, un par līdzšinējām cenām ir jāaizmirst, uzskata Strautiņš.

Ekonomists piebilst, ka, lai arī Krievijas ekonomika ir mazāk nekā 2% no pasaules, tā ir ļoti nozīmīgs niķeļa, neona (kopā ar Ukrainu), titāna un citu ķīmisko elementu piegādātājs. Strautiņš norāda, ka šo krāsaino metālu piegādes tiešā veidā nav tik liels risks Latvijas rūpniecībai, bet iespējamus to piegādes traucējumus izjutīsim caur dalību globālajās vērtības ķēdēs, piemēram, kad to pieejamība radīs sarežģījumus tādu produktu ražošanā, kuriem piegādājam citas komponentes.

"Sankcijas rada zaudējumus arī to ieviesējiem, bet Latvijai ir jābūt gatavai uzņemties ekonomiskus upurus, lai pēc iespējas ātrāk pasaulē tiktu atjaunots miers," piebilst Strautiņš.