Iestājoties neskaidrību laikam, cilvēkiem jādomā par tēriņu samazināšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%, prognozē banku analītiķi.
Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzīst pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
Vairāk nekā piektdaļai (21,7%) Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi, 59,8% ienākumi nav mainījušies, savukārt 18,5% ienākumi ir palielinājušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.
Eiropas Komisija (EK) trešdien pieņēma krīzes pagaidu regulējumu, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Sekas globālajai finanšu sistēmai Krievijas ārvalstu parādsaistību maksātnespējas jeb defolta gadījumā, visticamāk, būtu ierobežotas, otrdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vecākā ekonomiste Gita Gopinata.
Ģeopolitiskā nestabilitāte, kas valda pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, var samazināt privāto investīciju apmēru Latvijā, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri saskarsies ar problēmām, kuras Ukrainas kara dēļ radīsies ekonomikā, ir jāsniedz atbalsts, taču tam ir jābūt mērķētam atbalstam, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Lai gan aplēst Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes uz Latvijas ekonomiku precīzu apmēru ir gandrīz neiespējami, visticamāk, tas nav pārmērīgi liels - ne tuvu tam, ko pieredzējām globālās finanšu krīzes laikā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums turpmāk joprojām saglabāsies augsts cenu kāpuma dēļ, bet fizisko eksporta apjomu kāpumu nodrošināt būs grūtāk nekā iepriekš, prognozēja banku analītiķi.
Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas divas bankas, tostarp lielākie zaudējumi, tāpat kā gadu iepriekš, bija "PrivatBank", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.
Naftas cenām pasaules tirgū ceturtdien ir būtisks kāpums saistībā ar cerībām, ka Krievijas nafta, pret kuru vērstas rietumvalstu sankcijas, varētu tikt aizstāta ar piegādēm no citām valstīm.
Šobrīd prognozēt precīzi, cik liela ietekme karam Ukrainā būs uz energoresursu cenām tuvāko mēnešu laikā, ir pāragri, jo ietekmējošie ģeopolitiskie apstākļi joprojām ir strauji mainīgi, atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.
Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informē Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei pēc tam paātrinoties līdz 2,5% 2023.gadā, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, 2023.gadā tam pazeminoties līdz 3,5%, liecina pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pārskatītās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes.
Karš Ukrainā un ieviestās sankcijas gan pret Krieviju, gan tās pretsankcijas, nobremzēs Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi, bet to pilnībā neapstādinās, prognozē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Krievijas sāktais karš Ukrainā Latvijas ražotājiem nozīmēs vēl lielāku ražošanas izmaksu kāpumu un problēmas ar izejvielu piegādēm, atzina banku analītiķi.
Pret Krieviju ieviestās sankcijas ļoti būtiski ietekmēs tās ekonomiku, taču vienlaikus nelabvēlīgi ietekmēs arī globālās izejvielu cenas, pauž banku analītiķi.
Latvijas ekonomika Covid-19 krīzi ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji prognozēts, taču šogad jārēķinās ar Krievijas un Baltkrievijas sāktā kara Ukrainā negatīvo ietekmi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Liela ekonomiskā krīze nav gaidāma un, visticamāk, Latvijas ekonomika šogad saglabās izaugsmi, tomēr ekonomiskās attīstības perspektīvas lielā mērā noteiks Krievijas sāktā kara ilgums un mērogs, atzina banku analītiķi.