Ukrainas bēgļu ietekme uz darba tirgu Latvijā būs neliela, ceturtdien konferencē "Future of Jobs 2022" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija turpinās pieaugumu un patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai gada otrajā pusē, informē Finanšu ministrija (FM).
Gada sākumā Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgu inerci, kas ļaus vieglāk pārvarēt izaicinājumus, tomēr gada otrajā pusē kara un inflācijas ietekmē sagaidāma izteikta izaugsmes palēnināšanās ar iespējamu īslaicīgu lejupslīdi, teikts "SEB bankas" jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā "Nordic Outlook".
Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieaugušas par 2,2%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2021.gada aprīli - patēriņa cenas palielinājušās par 13%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Inflācija kļūs par ilgtermiņa parādību, pauž risku apdrošināšanas kompānijas "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers.
Gada sākums Latvijas ekonomikai bija veiksmīgs, tomēr turpmāk arvien pieaugs izaicinājumi un nav izslēgta iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās atsevišķos ceturkšņos, prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publicētos Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus.
Kara dēļ Ukrainā Eiropas Savienības valstīs šogad ir jārēķinās ar lielākiem budžeta deficītiem, tādēļ tuvākā mēneša laikā notiks diskusijas par budžeta deficīta griestiem, kuru ievērošana iepriekš tika atcelta pandēmijas dēļ, bet kurus bija plānots atjaunot nākamgad, saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).
Eiropas Savienībā kara ietekmē ekonomikas izaugsme sabremzēsies, bet neapstāsies, prognozē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka valsts ekonomika, kuru skārušas vērienīgas rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā, stabilizējas.
Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu, pēdējos gados Latvijā ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kas lielākā vai mazākā mērā atsaucas uz katru strādājošo.
Šobrīd ir īstais brīdis veidot spēcīgāku Latvijas ekonomiku, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Krievijas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, un valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) šogad gaidāma straujāka lejupslīde par iepriekš prognozēto, ceturtdien paziņoja Krievijas centrālā banka.
Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 2,416 miljardi eiro jeb 7,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Turpmākajos mēnešos gaidāms inflācijas kāpums, un vasaras sākumā inflācija varētu pietuvoties 15%, tāpat nav izslēgta arī ekonomikas recesija, prognozēja banku analītiķi.
Pašreizējos ārkārtas apstākļos valdībai vajadzētu izskatīt iespējas uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pirmās nepieciešamības precēm un energoresursiem, šādu viedokli TV3 pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jaunais prezidents Andris Bite.
Iestājoties neskaidrību laikam, cilvēkiem jādomā par tēriņu samazināšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%, prognozē banku analītiķi.
Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzīst pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
Vairāk nekā piektdaļai (21,7%) Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi, 59,8% ienākumi nav mainījušies, savukārt 18,5% ienākumi ir palielinājušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.