Eiropas Komisija pieņem krīzes pagaidu regulējumu, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomiku

Eiropas Komisija (EK) trešdien pieņēma krīzes pagaidu regulējumu, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Kā informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā, regulējumā atzīts, ka patlaban ES ekonomika piedzīvo nopietnus traucējumus. Lai tos novērstu, krīzes pagaidu regulējumā ir paredzēts trīs veidu atbalsts - ierobežotas atbalsta summas, likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā un atbalsts, kura mērķis ir kompensēt augstās enerģijas cenas.

ES dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar mērķi piešķirt līdz 35 000 eiro krīzes skartam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 400 000 eiro uzņēmumam, kas darbojas jebkurā citā nozarē.

Šis atbalsts nav jāsaista ar enerģijas cenu pieaugumu, jo krīze un pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi ekonomiku ietekmē dažādos veidos, piemēram, to rezultātā fiziski ir traucētas piegādes ķēdes. Šo atbalstu var piešķirt jebkādā veidā, tai skaitā tiešo dotāciju veidā.

Tāpat dalībvalstis varēs sniegt subsidētas valsts garantijas, lai panāktu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus visiem pašreizējās krīzes skartajiem uzņēmumiem, un publiskā un privātā sektora aizdevumus ar subsidētām procentu likmēm. Dalībvalstis var piešķirt valsts garantijas vai izveidot garantiju shēmas, ar ko atbalsta banku izsniegtos aizdevumus uzņēmumiem.

Garantiju prēmijas par jauniem aizdevumiem, kurus saņem mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un uzņēmumi, kas nav MVU, tiktu subsidētas, samazinot aplēsto, ikgadējām prēmijām piemērojamo tirgus likmi.

Dalībvalstis, izmantojot subsidētas procentu likmes, var sekmēt publiskā un privātā sektora aizdevumu piešķiršanu uzņēmumiem. Šie aizdevumi ir jāpiešķir ar tādu procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar bezriska bāzes likmi, kurai pieskaitītas īpašas kredītriska prēmijas, kas piemērojamas MVU un uzņēmumiem, kuri nav MVU.

Abu veidu atbalstam ir noteikti maksimālās aizdevuma summas ierobežojumi, kuru pamatā ir uzņēmuma darbības vajadzības, ņemot vērā tā apgrozījumu, enerģijas izmaksas vai īpašas likviditātes vajadzības. Aizdevumi var attiekties gan uz ieguldījumiem, gan uz apgrozāmā kapitāla vajadzībām.

Dalībvalstis uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir energoietilpīgi lietotāji, varēs daļēji kompensēt papildu izmaksas, kas radušās ārkārtējā gāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ. Šo atbalstu var piešķirt jebkādā veidā, tai skaitā tiešo dotāciju veidā.

Kopējais atbalsts vienam saņēmējam nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 30% no attiecināmajām izmaksām, kā arī tas nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Uzņēmumam, kam rodas darbības zaudējumi, var būt nepieciešams papildu atbalsts, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības turpināšanu.

Šajā nolūkā dalībvalstis var piešķirt atbalstu, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu - līdz 25 miljoniem eiro energoietilpīgiem lietotājiem un līdz 50 miljoniem eiro uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, piemēram, nodarbojas ar alumīnija un citu metālu, stikla šķiedru, pulpas, mēslošanas līdzekļu vai ūdeņraža un daudzu ķīmisko pamatvielu ražošanu.

Krīzes pagaidu regulējums ļaus mērķtiecīgi atbalstīt ekonomiku, vienlaikus ierobežojot iespējamu negatīvu ietekmi uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū, norādīja EK.