Kazāks skeptiski vērtē ideju mazināt nodokļu likmes, lai ierobežotu energoresursu cenu kāpumu

Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri saskarsies ar problēmām, kuras Ukrainas kara dēļ radīsies ekonomikā, ir jāsniedz atbalsts, taču tam ir jābūt mērķētam atbalstam, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka Latvijai ir pieejami finanšu resursi, un jau Covid-19 izraisītās krīzes laikā tika atbalstīti gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji. Vienlaikus bija redzams, ka daudzos gadījumos atbalsts varētu būt krietni vien mērķētāks.

"Ir nepieciešama daudz labāka reģistru un datu izmantošana, lai atbalstu saliktu kopā ar konkrētām mājsaimniecībām, konkrētiem iedzīvotājiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs. Tas ir uzdevums, pie kā Latvijai viennozīmīgi ir jāstrādā. Mazturīgiem iedzīvotājiem šajā brīdī noteikti ir jāpalīdz," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus viņš norādīja, ka palīdzēšana nevar būt tikai kā finansējums, lai nosegtu cenu kāpumu. Tam ir jāiet roku rokā gan ar iedzīvotāju prasmju uzlabošanu, lai viņi var strādāt labāk atalgotu darbu un vairāk nopelnīt, gan ar energoefektivitātes uzlabošanu, jo vislētākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ir jābūt piesardzīgiem ar fiskālo politiku. "Latvija var tērēt, Latvijai ir nepieciešams investēt, bet, ja mēs veidojam budžeta deficītu, tad mans mudinājums ir to darīt uz investīciju pamata, lai nodrošinātu spēcīgu izaugsmi nākotnē, nevis lai segtu kārtējos izdevumus, kas tiks "noēsti", nākotnē nekādu izaugsmi neveidos, bet atstās parādus," brīdināja Latvijas Bankas vadītājs.

Kazāks arī skeptiski vērtēja izskanējušos priekšlikumus, mēģināt ierobežot energoresursu cenu kāpumu, mazinot nodokļu likmes. Tas nozīmētu, ka cenu līmenis tiek samazināts visiem, neatkarīgi no tā, cik tas viņiem ir svarīgi un nepieciešami.

"Ja skatāmies, piemēram, uz ideju par degvielas akcīzes samazināšanu, tad jāatceras, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tai ir noteikti minimālie līmeņi. Samazinot to līdz ES minimālajām likmēm, šā gada budžeta ieņēmumi samazinātos par aptuveni 100 miljoniem eiro, bet inflāciju šāds solis samazinātu tikai par 0,4 procentpunktiem. Līdz ar to es šīs lietas aicinātu salikt svaru kausos - vai inflācijas samazinājums tikai par 0,4 procentpunktiem ir 100 miljonu eiro vērts? Ļoti iespējams, ka, sniedzot mērķētu atbalstu konkrētām nozarēm un iedzīvotāju grupām, šos 100 miljonus eiro var izlietot daudz lietderīgāk," pauda Kazāks.