Dziesmu svētki

Ministru kabinets šodien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto projektu, kas nosaka, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti tradicionāli tiks rīkoti Mežaparka Lielajā estrādē un tās teritorijā, kā arī "Daugavas stadionā".

Lai nodrošinātu XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu, kurā tiek prasīta papildu finansējuma piešķiršana 1,6 miljonu eiro apmērā.

Par jaunieceltās Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju pirmajā sēdē ievēlēts vairākkārtējs Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, iepriekšējo svētku noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" mākslinieciskais vadītājs, Rīgas doma zēna kora diriģents Mārtiņš Klišāns, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane.

Teju pusei jeb 45% iedzīvotāju liekas pieņemams līdzšinējais Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības mehānisms, liecina sociālantropologa Viestura Celmiņa veiktās interneta aptaujas rezultāti.

Nra.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 29. oktobrī no plkst. 10.30 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vērot Dziesmu un deju svētku konferenci “Dziesmu un deju svētki ceļā uz tradīcijas 150-gadi”.

Šā gada Dziesmu un deju svētkos bija daudz jauninājumu. Tie kopumā bijuši ar plusa zīmi, taču devuši arī vielu pārdomām. Tas attiecas gan uz dalībnieku reģistrāciju, gan ēdināšanu norišu vietās, gan gājienu. Arī biļešu «politika» būtu jāmaina, pusi no tām atvēlot dalībniekiem, rosina Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Vasarā notikušo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku dalībnieki pasākumu norises vietās visas nedēļas laikā izņēmuši vien 98 952 no vairāk nekā 150 500 sagatavotajām maltītēm, šodien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē pastāstīja aizvadīto svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

XXVI vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča uzreiz pēc projekta devusies svētceļojumā.

Pirms mēneša noslēdzās XXVI Dziesmu un XVI Deju svētki, kurus daudzi Latvijas iedzīvotāji izbaudīja klātienē un vēl vairāk – vēroja televīzijas pārraidēs.

Pēc XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem pasažieru vilcienā atrasta, iespējams, kāda svētku dalībnieka nozaudēta ģitāra, liecina paziņojums AS "Pasažieru vilciens" mājaslapā.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku organizatoru paveiktais darbs ir liecība tam, ka iespējams efektīvi un mērķtiecīgi darboties kopā, tiekoties ar organizatoriem Rīgas pilī, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Raimonda Vējoņa neveiklā runa Dziesmu svētkos sabiedrībā izsauca lielu rezonansi - par to publiski viedokļus pauda daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. Taču ko saka pats prezidents?

Nav noslēpums, ka jau ilgāku laiku sociālās vietnes “Instagram” lietotājiem ir iespēja iemūžināt savas gaitas īsos video un foto stāstos jeb “storijos”, kurus vietne piedāvā papildināt gan ar tekstu un asprātīgām uzlīmēm, gan ar skaņu, tēmturiem un kustbildēm jeb GIFiem. Tiesa, līdz šim ”Instagram” lietotājiem radot savus “stāstus”, vajadzējis samierināties ar kustbildēm no ārzemju popkultūras apcirkņiem. Tādēļ, lai šīs sociālās vietnes lietotāji, gremdējoties atmiņās par Dziesmu un deju svētkiem, varētu izdaiļot “Instagram” notvertos mirkļus tautiskās noskaņās, Latvijas Mobilais Telefons radījis īpašu svētkiem veltītu Instagram kustbilžu sēriju.

Latvija jau izsenis zināma ne tikai kā zeme, kas dzied, bet arī tiek dēvēta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Dziesmu un Deju svētku laikā “Latvijas Zaļais punkts” noskaidroja, kura no latviešu dziesmām ir viszaļākā. Balsojumā par Latvijas zaļāko dziesmu uzvaras laurus plūca “Tumša nakte, zaļa zāle”, kas ir viena no populārākajām tautasdziesmām un savu pirmatskaņojumu piedzīvojusi tālajā 1912.gadā.

Noslēdzot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, aizvadīta vērienīga Sadziedāšanās nakts – pirmo reizi Latvijas vēsturē dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem pievienojās vēl vairāki simti dziedātāju – virtuālais koris. Ar unikāla tehnoloģiju risinājuma starpniecību – balss spēli “DzieDot”, tautā tik iemīļotā tautasdziesma “Tumša nakte, zaļa zāle” izskanēja par 450 balsīm spēcīgāk virtuālā kora dalībnieku izpildījumā. “Dziesmu svētkos mēs svinam to, ka esam dziedātāju tauta – mēs svinam mīlestību uz dziesmu, kopības un vienotības sajūtu, sava latviskā gara spēku. Tāpēc jo īpaši liels ir mans gandarījums izveidot pirmo Dziesmusvētku virtuālo kori, kas uz Dziesmusvētku lielās estrādes ļāva nokļūt arī tiem, kam koris līdz šim bijis vien neizsapņots sapnis. Esmu gandarīts, ka ar balss spēli DzieDot ir izdevies popularizēt četrbalsīgo dziedāšanu un darīt to mūsdienīgi un atraktīvi, uzrunājot jauniešus un plašāku sabiedrību ārpus Dziesmusvētku kopienas,” stāsta spēles “DzieDot” līdzautors, diriģents, Dziesmusvētku Sadziedāšanas nakts mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols. Viedtālruņu lietotne jeb balss spēle "DzieDot" ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieldrauga Swedbank pienesums, lai iedzīvinātu dziedāšanas tradīciju un sekmētu dziedātprasmes apguvi viegli, mūsdienīgi un ar prieku. Spēle jebkuram spēlētājam palīdz attīstīt dziedātprasmi un pārliecību par sevi kā dziedātāju, mācoties latviešu tautasdziesmas. Nepilnu trīs mēnešu laikā balss spēle lietotāju tālruņos ir lejupielādēta 40 000 reižu. Jaunā spēle tās lietotājiem ne tikai palīdzējusi apgūt četrbalsīgas dziedāšanas prasmi, bet arī ļāvusi piedalīties svētkos līdz šim nebijušā veidā, vairāk nekā 450 dziedātājiem ar savu dziedājumu virtuāli nokļūstot uz lielās Mežaparka skatuves Sadziedāšanās naktī. “Daudziem no virtuālā kora dziedātājiem šis bija viņu pirmais koris. Viņi dziedāja, lai pierādītu, ka dziedāt var iemācīties ikviens, ja vien to vēlas. Viņi dziedāja, lai iedvesmotu dziedāt citus un lai dziedātu mūsu bērni, jo bērni mācās no mums. Viņi dziedāja, lai turpinātos mūsu tradīcijas,” par Dziesmusvētku virtuālā kora misiju stāsta Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank Korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa. “Ja pirms pāris mēnešiem man kāds būtu teicis, ka piedalīšos Dziesmusvētkos – turklāt kā daļa kora, vien neticībā pasmaidītu. Nekad neesmu ne dziedājis korī, ne dejojis, taču mans lielākais prieks, pašam izmēģinot balss spēli DzieDot, bija redzēt interesi manu bērnu acīs. Tad nu kora sastāvā esmu gan es, gan mans dēls, gan viņa draugi,” pieredzē dalās Māris Matrevics, Dziesmusvētku virtuālā kora bass. Dziesmusvētku virtuālā kora video veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, atšķirīgas vizualizācijas veidojot uz pieciem lielizmēra estrādes ekrāniem. Sadziedāšanās naktī, dziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” atskaņošanas laikā, uz vietas esošajiem dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem ierakstā pievienojās tie dziedātāji, kas balss spēlē “DzieDot” bija iedziedājuši šo vienu no latviešu mīlētākajām tautasdziesmām.

Restorānu tīkls "Lido" ar slēptās kameras palīdzību uzņēmis video, kurā redzams, ka latvieši patiešām ir dziedātāju un dejotāju tauta. Mēs no dziesmām un dejām nevaram atturēties pat pie kases, maksājot par pusdienām!

Politehnologs Jurģis Liepnieks atklājis, ka viņu ļoti aizkustinājis Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts.

Latvijai ir jāturpina ieguldījumi Dziesmu un deju svētku infrastruktūrā, šādu nostāju šorīt intervijā telekanālam LNT pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Dziesmu un deju svētki vieno ļoti daudz cilvēku, uzskata mūziķis Intars Busulis. Intervijā radio "Mix FM" viņš atklāja, ka agrāk šo pasākumu vērtēja negatīvi, bet vēlāk savu viedokli krasi mainīja.

Tikko noslēgusies Dziesmu un deju svētku nedēļa, kas pulcēja simtiem Latvijas iedzīvotāju gan pie televizora ekrāniem, gan Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā.