Atzīmējot 18. novembri, ir svarīgi apzināties, kāpēc Latvija mums katram ir tik īpaša, dārga un neatkārtojama. Mums ir paveicies, jo šodien dzīvojam brīvi un debessjums ir tīrs. Un, lai arī pagātne sāp, ir jāskatās uz priekšu, lai spētu lepoties, ka dzīvojam Latvijā, varam darīt lielas lietas un priecāties.
„Twitter” ievietotais ieraksts liecina, ka pirmo dzejoli Liāna Langa 1987.gadā publicējusi krievu valodā. Savukārt komentāros atrodams, ka vēl pirms deviņiem gadiem publiciste devusies uz Maskavu, kur plašākai publikai lasījusi savu dzeju krievu valodā. Par to ziņoja Diena.lv.
Teju puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā ir lasījuši dzeju vai klausījušies kāda cita cilvēka dzejas lasījumus, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Dienā, kad grupa “Eolika” Vecrīgā uz kāda restorāna jumta terases prezentēja savu 40 gadu jubilejas tūri, daudzus klātesošos pārsteidza grupas solists Dainis Dobelnieks, nolasot savu veltījuma dzejoli saviem grupas biedriem. Tajā viņš bija apspēlējis gan dziesmu nosaukumus, gan kolēģu vārdus.
Kad sirds pilna, kāds iet pie psihologa, bet kāds nolemj savu stāstu izstāstīt dzejā. «Varbūt pat tā nav dzeja, bet dzīves pārdomas un atziņas, reizēm skarbas, bet patiesas,» saka dzejas grāmatas Manis stādītais desmit koku mežs autors Anrijs Kārkliņš.
TV ziņu diktors Arnis Krauze sociālajos tīklos publicējis video, kurā iemūžinājis Latvijas Radio raidījumu, kurā viesis bijis igauņu dzejnieks. "Tik liela smiešanās, šodien klausoties radio. Nejauši trāpīju uz sarunu ar igauņu dzejnieku Contra, kurš igauniski tulkojis Veidenbaumu. Un viņš dzejo arī latviski, lūk dzejolis par futbolu un par Valmieru," raksta Arnis Krauze.
Sociālajos tīklos Facebook un Twitter radīts konts ar nosaukumu "Sporta Dzeja". Tajā ar atskaņām un trāpīgiem apzīmējumiem informē par sporta notikumiem un latviešu sportistu panākumiem.
Pēdējās dienās īstu vētru sociālajos tīklos sacēluši vasaras sākumā pieņemtie pretrunīgie „tikumības grozījumi”, kas parādījuši savu spēku kādā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas klasē, kur skolotāja Iveta Ratinīka bija atļāvusies analizēt Agneses Krivades dzejoli „Svētīgi”. Dzejolī izmantotā leksika likusi skolas vadībai izteikt I. Ratnīkai aizrādījumu. Kamēr sabiedrība sadalījusies tajos, kuri skolotāju aizstāv un tajos, kuri uzskata dzejoli par nepiedienīgu, tikmēr portāls nra.lv izlēma noskaidrot, ko ar dzejoli domājusi pati autore Agnese Krivade.
Manuprāt, Juris Helds nekad nav tiecies būt latviešu dzejas redzamajā centrā, tomēr satikšanās ar viņa nedaudz vēsajām, bet reizēm arī tveicīgi naksnīgajām tekstu rindām allaž sagādā baudījumu.
Jānis Peters ir kā enciklopēdija. Vēsturiska, dzejiska, muzikāla. Viņš atceras nianses – gan vakardienas, gan gadu senas, gan aizvēstures. Un aizvēsture vienam otram jaunulim šķiet pērnā gadsimta deviņdesmitie, kamēr Jānim Peteram tā varbūt ir piecdesmitie gadi.
Aktrise, dziedātāja, pasākumu un raidījumu vadītāja Vita Baļčunaite jau ilgāku laiku, izmantojot portālu Facebook.com, ik vakaru ieliek savā kontā dzejoli, kurš veltīts mūsu dzimtenei – Latvijai, raksta sejas.tvnet.lv.
Dzejnieka Aleksandra Čaka 111.dzimšanas dienā, kas tiek atzīmēta 27. oktobrī, Aleksandra Čaka muzejs un Čaka biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks pirmo reizi vairākiem cilvēkiem pasniegs Čaka piemiņas zīmi, informē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības mediju un komunikācijas projektu vadītāja Ilona Brūvere.
Apgāds "Mansards" laidis klajā Somijas zviedru dzejnieka Klāsa Andersona dzejas izlasi "Laimīgs cilvēks", ko latviešu valodā atdzejojuši Juris Kronbergs un Guntars Godiņš un kuras atvēršana notiks šodien plkst. 18.00 teātrī-klubā "Hamlets" Rīgā, Jāņa sētā 5.
Pagājušajā naktī 77 gadu vecumā mirusi dzejniece un atdzejotāja, dzejnieka Ojāra Vācieša atraitne Ludmila Azarova, aģentūru LETA informēja rakstniece un žurnāliste Vija Beinerte.