Dzeja arī Braila rakstā

 
PIE LASĪTĀJIEM. Līdz ar grāmatas Manis stādītais desmit koku mežs izdošanu Anrija ikdiena uzņēmusi ļoti dinamisku ritmu. Vienai tikšanās reizei ar lasītājiem seko nākamā. «Man svarīgs ir ikviens, kas ir atnācis manī klausīties,» uzsver Anrijs. Jāpiebilst, ka viņš ne tikai raksta dzeju, bet arī vārdiem uzbur melodiju ©Askolds BEROVSKIS

Kad sirds pilna, kāds iet pie psihologa, bet kāds nolemj savu stāstu izstāstīt dzejā. «Varbūt pat tā nav dzeja, bet dzīves pārdomas un atziņas, reizēm skarbas, bet patiesas,» saka dzejas grāmatas Manis stādītais desmit koku mežs autors Anrijs Kārkliņš.

Dzejas grāmatu vēl īpašu padara arī tas, ka tā izdota gan ierastajā grāmatas formātā, gan Anrijs savu dzeju ierunājis CD, gan daļa no dzejoļiem tiks izdota Braila rakstā.

Gadā - ap 200 dzejoļu

Anrijs pirmās dzīves pārdomas, tā teikt, uz papīra uzlika pirms divarpus gadiem. «Uzskatu, ka nekas nenotiek tāpat vien. Tolaik bija tāds dzīves posms, kad sajutu vajadzību rakstīt. Tapa viens dzejolis, tad otrs. Un šī vēlme rakstīt neapsīka, gluži pretēji. Nolēmu kādu savu darbu publicēt arī sociālajā vietnē Facebook, atskārtu, ka cilvēkiem patīk tas, ko esmu uzrakstījis. Tas deva papildu stimulu neapstāties. Gadā laikā tapa aptuveni 200 dzejoļu. Taču nebija tā, ka rakstīju gandrīz vai ik pārdienu. Bija posmi - nedēļas vai pat mēnesis, kad vispār neko jaunu neradīju, bet tad atkal uznāk šī neizsakāmā vēlme un vajadzība un top dzejoļi viens pēc otra. Mani uzrunāja Inta Švaža no biedrības Saldus saulesstīga un mudināja izdot grāmatu. Sacīju, ka vēl nav īstais laiks. Man šķita, ka viens gads ir pārāk īss rakstīšanas posms, lai uzreiz arī taptu grāmata. Taču ideja man patika, jo grāmata ļautu ar maniem dzejoļiem iepazīstināt arī tos, kas kādu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumus, kur savu dzeju lasu klātienē,» stāsta Anrijs.

Grāmata ar pievienoto vērtību

Kā zināms, domas mēdz materializēties, un pirms kāda laika viņa grāmata ieraudzīja dienasgaismu. Tā tapusi biedrības Saldus saulesstīga projekta Manis stādītais desmit koku mežs ietvaros ar Saldus novada pašvaldības atbalstu izdevniecībā Ezerrozes grāmatas. «Es vēlos pateikt lielu paldies gan Intai Švažai, kas uzrakstīja projektu, gan Saldus pašvaldībai par atsaucību. Paldies arī visiem tiem, kas iesaistījās grāmatas tapšanā un stiprināja mūs ar labiem vārdiem. Bez viņiem grāmata, visticamāk, nebūtu tapusi,» spriež Anrijs. Grāmatā Manis stādītais desmit koku mežs ir iekļauti 120 dzejoļi. Grāmatā ir atrodams arī CD, kur Anrijs ir ierunājis 80 dzejoļus. «Starp mums dzīvo vājredzīgi, neredzīgi cilvēki, cilvēki, kuri dažādu veselības problēmu dēļ ilgstoši nevar palasīt, tāpēc radās ideja par CD, lai dzeju varētu arī klausīties.» Turklāt ir iets vēl vienu solīti tālāk - daļa no dzejoļiem tiks izdoti arī Braila rakstā.

Grāmatā ir 10 nodaļas, katra no tām veltīta kādai konkrētai tēmai. «Ir gan ironija, gan skarbas atziņas, arī kāds rupjāks vārds dzejas rindās ir lasāms. Tāda ir dzīve. Es iedvesmojos no redzētā, dzirdētā, piedzīvotā,» skaidro Anrijs. Grāmatas tirāža ir 300 eksemplāru, un tā tiek dāvināta projekta ietvaros mērķa auditorijai - bibliotēkām, sociālās aprūpes centriem un personām ar īpašām vajadzībām. Interesentiem ir iespējams grāmatu iegādāties.

Lielais pasākums - 17. oktobrī

Līdz ar grāmatas izdošanu Anrija ikdiena uzņēmusi ļoti dinamisku ritmu. Vienai tikšanās reizei ar lasītājiem seko nākamā. Pabūts neskaitāmas vietās Saldus, Skrundas, Dobeles, Jelgavas, Liepājas pusē. Savukārt 17. oktobrī Saldus mūzikas skolā notiks vienlaikus gan projekta noslēguma, gan grāmatas oficiālās prezentācijas pasākums. Tiek gaidīti visi dzejas un mūzikas mīļotāji, kuri vēlas un ir gatavi doties košā, dažādām emocijām pārpilnā ceļojumā dzejas un mūzikas pasaulē. Jo, kā izrādās, Anrijs ne tikai raksta dzeju, bet arī vārdiem uzbur melodiju. «Esmu profesionāls kaktu muzikants - spēlēju gan savas sacerētās dziesmas, piemēram, dzejas pasākumos, gan kopā ar savu grupu Brekšupekši zaļumballēs, kāzās un tamlīdzīgos pasākumos izpildu visiem zināmas melodijas.»

Vīrišķīgs skatījums

Viņš ir priecīgs, ka par līdzšinējiem dzejas pasākumiem, kur viņš dodas kopā ar Intu Špilleri, Aiju Celmu, Inesi Jonušku (katrs lasa savu dzeju, un Anrijs vēl rūpējas par muzikālu baudījumu), ir bijusi gana liela interese. «Tas, nenoliedzami, iepriecina, ka spējam ieinteresēt cilvēkus. Man svarīgs ir ikviens, kas ir atnācis manī klausīties. Es aicinu dāmas uz pasākumiem līdzi ņemt savus kungus, jo manā dzejā ir jaušams šis vīrišķais skaitījums uz dažādām lietām, situācijām. Domāju, ka manā grāmatā lasāmais varētu būs saistošs arī pusaudžiem un jauniešiem - tur tiek skartas arī viņiem aktuālas tēmas. Labprāt uzklausu un ņemu vērā arī klausītāju, lasītāju secinājumus, skarbo kritiku - kas patika, ka ne, jo arī es vēl tikai mācos,» uzsver Anrijs.

Sola turpinājumu

Grāmatas pēdējā dzejoļa izskaņa vēsta:

«Pienāks laiks, un tu celsies,

No komfortzonas ārā velsies

Ar jaukām domām un skaidru prātu.

Ļaudis, gaidiet! Es atkal nāku!»

Taujāts, vai tas būtu jāuztver kā ziņa, ka būs vēl kāda grāmata, Anrijs atbild: «Iespējams. Ja būs tā sajūta, ka jāraksta, es rakstīšu. Un jāraksta ir uzreiz, kad īstie vārdi atnākuši, citādi doma kaut kur pazūd.» Turpinās tapt arī jaunas dziesmas, sola Anrijs.

Rosīgās dienas viņam ir tieši nedēļas nogalēs - pasākumi, uzstāšanās. Taču darba dienas arī netiek pavadītas, rokas klēpī turot. Pamatnodarbošanās Anrijam saistīta ar inženiertehnisko jomu, bet veldze dvēselei viņam ir mūzika un dzeja. Ja vēl kādu tā spēj aizraut, dubultprieks.