Viļņā notiekošā starptautiskā konferencē par hibrīddraudiem Baltijas reģionam ceturtdien pieņemta deklarācija, kas mudina Baltijas reģiona valstis saliedēt spēkus un stiprināt noturību pret iespējamo Krievijas agresiju.
Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtos grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis ir nacionālās drošības stiprināšana.
Saeima šodien galīgajā lasījumā skatīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtos grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis ir nacionālās drošības stiprināšana.
Pērn ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits sasniedzis teju pustūkstoti. Gandrīz pusē šādu gadījumu cietuši automašīnās esoši bērni. Zīmīgi, ka vislielākais cietušo pasažieru skaits fiksēts bērniem vecuma grupā no divu līdz sešu gadu vecumam – 81.
Lai izvairītos no traģiskiem ugunsgrēkiem, kuros cieš un bojā iet bērni, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka mazus bērnus nedrīkst atstāt mājoklī vienus pašus un aicina vecākus regulāri pārrunāt ar bērniem pareizu rīcību ārkārtas gadījumos un to, kā saņemt operatīvo dienestu palīdzību.
Gada nogalē, gaidāmo svētku laikā, Vidzemes policija pastiprināti rūpēsies gan par sabiedrisko kārtību, gan arī ceļu satiksmes uzraudzību. Svētku laikā plānoti profilaktiskie reidi ceļu satiksmē, kā arī sabiedriskās kārtības uzraudzība dažādos svētku pasākumos un arī sabiedriskās vietās.
Nedēļas nogale pirms svētkiem ir karstākais iepirkšanās laiks, tomēr svētku drudzī nevajadzētu aizmirst par drošību, jo ne visi dodas uz lielveikaliem un iepirkšanās centriem, lai pirktu dāvanas, turp dodas arī cilvēki ar negodīgiem nodomiem. Koblenz Drošība pieredze liecina, ka diemžēl svētku laikā notiek ievērojami daudz vairāk zādzības no automašīnām un tieši iepirkšanās vietu tuvumā. Aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem un neatstāt iepirktās svētku dāvanas un citus iepirkumus automašīnās nepieskatītus.
No 4. decembra VAS Latvijas Valsts ceļi, sadarbībā ar VAS Latvijas autoceļu uzturētājs un Drošas Braukšanas Skolu uzsāk drošības kampaņu “Ir ziema. Slīd. Neriskē!”. Tās laikā autovadītājiem atgādinās, ka ziemas un vasaras braukšanas apstākļi atšķiras, kā arī aicinās būt maksimāli uzmanīgiem, visiem kopīgi rūpējoties par drošību uz autoceļiem.
Kā vēsta The Telegraph, Lielbritānijas drošības dienesti izveidojuši pasaules “Terorisma drošības” karti, kurā ar tumšsarkanu un dzeltenu krāsu norādīta terorisma bīstamība katrā no pasaules valstīm. Labā ziņa – Latvijā šie rādītāji ir starp viszemākajiem pasaulē.
Bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks, pašreizējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš ir pārliecināts, ka patlaban Latvijas iedzīvotājus teroristi neapdraud, taču nav garantijas, ka tas nevarētu notikt nākotnē.
Pēc traģiskajiem notikumiem piektdien Parīzē, šodien sasaukta Latvijas Nacionālās drošības padomes sēde, kurā piedalījušās valsts augstākās amatpersonas.
Cilvēki Latvijā var justies droši, jo patlaban nav nekāda apdraudējuma indikācijas, šodien pie Francijas vēstniecības žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Turpinot uzsāktās ēku ekspluatācijas pārbaudes visā Latvijā, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) no 2015.gada 1.janvāra līdz 1.novembrim ir pārbaudījis 1493 objektu, no kuriem 77% jeb 1154 ir birojam piekritīgas publiskas ēkas. Konstatēts, ka pēc pārbaudēm arvien vairāk īpašnieku nekavējoties veic ēku drošības uzlabošanu, informē BVKB.
Īstenojot drošības pasākumus Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā, atklāti vairāki drošības riski un radušās arī dažas kuriozas situācijas, šodien žurnālistiem pastāstīja prezidentūras drošības operāciju vadītājs Māris Voika.
Attīstoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), par ikviena cilvēka – kā pieaugušā, tā bērna un jaunieša – aizvien būtiskāku ikdienas dzīves sastāvdaļu kļūst virtuālā telpa. Tajā strauji aug gan izklaides iespējas, gan bērniem noderīgais saturs. Tajā pašā laikā, līdz ar interneta popularitātes kāpumu, aug arī dažādi virtuālās drošības riski.