Latvijā jūtamies nedroši. Kāpēc?

Latvijas iedzīvotāji jūtas nedrošāki par savu dzīvi nekā kaimiņvalsts iedzīvotāji, liecina apdrošinātājsabiedrības Ergo veiktais Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums. Galvenās bažas joprojām cilvēkiem ir par kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību un nabadzību vecumdienās.

Pētījumā secināts, ka 73% Latvijas iedzīvotāju baidās, ka slimības gadījumā nespēs apmaksāt ārstēšanos, 75% raizējas, ka nevarēs saņemt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus, bet 74% uztraucas par to, ka varētu saslimt tik nopietni, ka būtu nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Savukārt aptuveni puse no aptaujātajiem baidās, ka var palikt bez darba, bet 70% domā, ka vecumdienās būs trūcīgi. Aptuveni 80% iedzīvotāju raizējas arī par ekonomiskās krīzes iespējamību, 64% satrauc liela bēgļu, patvēruma meklētāju vai imigrantu plūsma, bet 62% iedzīvotāju pauduši bažas, ka varētu sākties militārs konflikts, savukārt 38% satrauc varbūtība kļūt par terorisma akta upuriem.

Ekrānšāviņš no avīzes

«Drošības indeksa pētījums atklāj iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un tiem riskiem, kas katrā valstī cilvēkiem ir aktuāli dažādās nozīmīgās dzīves jomās. Sabiedrība ir katras valsts spogulis, kas ļauj identificēt nozīmīgākos problēmjautājumus. Redzam, ka viens no tiem visās valstīs ir veselības aprūpes sistēma, un trīs gadu laikā noskaņojums ir ilgstoši un nemainīgi negatīvs. Pamatots ir arī pieaugums bailēm no varbūtības kļūt par terorakta upuri - to arī veicina pēdējā laika notikumi pasaulē,» stāsta Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš gan atzina, ka Latvijā lielā daļā parametru negatīvajam vērtējumam nav īsti pamata, izņemot veselību, kur sistēmā tiešām ir problēmas. «Man labpatīk domāt, ka lielā daļā parametru negatīvajam vērtējumam nav īsti pamata. Ja mēs skatāmies veselību, tad tam ir pamats, jo tur tiešām ir pamatīgi Augeja staļļi, bet, ja mēs skatāmies drošību par darbu, kā arī kriminogēno situāciju un valsts stabilitāti, tad īstenībā nav tik ļauni,» viņš sacīja.

Viņa teikto apliecina arī fakts, ka tie paši aptaujātie, kuri pauduši bažas par savu materiālo un finansiālo stāvokli, tomēr jūtas pārtikuši. Aptaujā par tādiem sevi uzskatīja 53% iedzīvotāju Latvijā un tikai 47% Lietuvā un 48% - Igaunijā. Tāpat pētījumā secināts, ka vienlaikus audzis arī laika posms, cik ilgi Latvijas iedzīvotāji varētu iztikt, zaudējot regulāros ienākumus, - 2015. gadā Latvijai bija zemākais rādītājs šajā faktorā, proti, 4,6 mēneši, bet šogad šis rādītājs ir 5,1 mēnesis, kas ir tāds pats kā Igaunijā, lai gan šīs kaimiņvalsts iedzīvotāju maksātspēja ir daudz augstāka nekā Latvijā.

Lietuvā iedzīvotāji, paliekot bez regulāriem ienākumiem, varētu iztikt 7,2 mēnešus.

Arī apmierinātība ar dzīvi kopumā Baltijas valstīs ir līdzīga - Latvijā un Igaunijā vidēji 6,61 punkts, bet Lietuvā - 6,81 punkts.