Latviju apdraud ekstrēmi orientētu cilvēku darbības internetā

Ekstrēmi orientētu cilvēku radītais apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai vērtējams kā zems, taču drošības riskus rada šādu personu aktivitātes internetā, izplatot rasistiski un ksenofobiski vērstu retoriku, teikts Drošības policijas (DP) publiskajā pārskatā par dienesta darbību pagājušā gadā.

Apdraudējumu konstitucionālajai iekārtai un nacionālajai drošībai var radīt arī labēji un kreisi radikāli un ekstrēmi orientētu cilvēku darbība. Pērn labēji un it sevišķi kreisi radikāli un ekstrēmi orientēto personu un organizāciju veidotais apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai bija nemainīgi zems.

Labēji un kreisi radikāli un ekstrēmi orientēto personu vidi Latvijā veidoja mazskaitlīgas un salīdzinoši izolētas personu grupas. Viņu zemās aktivitātes iemesli bija saistīti ar autoritatīvu līderu trūkumu, vāju savstarpējo sadarbību un koordināciju, kā arī savstarpējām nesaskaņām.

Galvenās publiskās izpausmes bija atkarīgas no atsevišķu indivīdu iniciatīvām, kas neguva atsaucību ne sabiedrībā, ne līdzīgu uzskatu pārstāvjos. Vienlaikus pārskata periodā bija vērojami atsevišķu labēji un kreisi radikāli un ekstrēmistiski orientēto personu mēģinājumi organizēt provokatīvas un huligāniska rakstura darbības.

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, pārskata periodā bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas un imigrācijas tēma zaudēja savu noteicošo lomu labēji un kreisi radikāli un ekstrēmi orientētu personu dienaskārtībā. Viens no iemesliem bija atbilstošās ažiotāžas samazināšanās, sabiedrības uzmanībai pievēršoties citām tēmām. Tajā pat laikā pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas un imigrācijas jautājumu vērsta retorika saglabāja klātbūtni virtuālajā vidē, kur atbilstošu vēstījumu izplatīja arī DP redzeslokā nonākuši radikāli orientētu uzskatu pārstāvji.

Pārskata periodā labēji un kreisi radikāli orientētās vides pārstāvji pievērsās arī diskusijām par aizsardzību un drošību, kā arī Latvijā aktuālajiem sociālpolitiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.

Lielākos riskus labēji un kreisi radikāli un ekstrēmi orientēto personu vidū saglabāja tā dēvēto skinhedu vides pārstāvju aktivitātes. Salīdzinoši augstu uz vardarbību vērstu radikalizācijas potenciālu veidoja viņu nosacīti noslēgtā un izolētā darbība, pastiprinātā interese par cīņas un ieroču lietošanas prasmēm, kā arī kontakti ar līdzīgus uzskatus pārstāvošām domubiedru grupām un to pārstāvjiem ārvalstīs. Ideoloģiskie uzskati un nereti arī vājais materiālais nodrošinājums joprojām noteica skinhedu vides aktīvistu gatavību iesaistīties noziedzīgās un, potenciāli, arī vardarbīgās aktivitātēs.

To pārskata periodā visspilgtāk apliecināja tā dēvētās vecās paaudzes skinheda Jurija Višņivecka dalība un nāve bruņotas grupas uzbrukuma laikā inkasentu automašīnai Zaporožjes apgabalā Ukrainā 2016. gada jūlijā. DP redzeslokā Višņiveckis kā ekstrēmistisks galēji labēji orientētu uzskatu pārstāvis atradās jau ilgstoši.

2005.gadā viņš tika tiesāts par huligānismu pret memoriālu Otrā pasaules kara upuriem Biķerniekos, Rīgā. Sākoties Krievijas nelikumīgajai Krimas aneksijai Ukrainā 2014.gadā, Višņiveckis pauda atbalstu Ukrainas valdību atbalstošajiem militārajiem spēkiem.

Kopš 2015.gada rudens Višņiveckis periodiski atradās Ukrainā, kur uzturēja kontaktus ar Ukrainas valdības spēkus atbalstošo brīvprātīgo militāro formējumu "Azov", kura aktivitātes Ukrainas konfliktā tiek vērtētas neviennozīmīgi no starptautisko cilvēktiesību organizāciju puses. Vienlaikus DP rīcībā nav ziņu, kas apliecinātu viņa tiešu līdzdalību militārās aktivitātēs.

Nobeigumā DP secina, ka lai arī labēji un kreisi radikāli un ekstrēmi orientēto subjektu radītais apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai ir vērtējams kā zems, riskus sabiedriskajai drošībai un kārtībai rada vairākas virtuālās domubiedru grupas un sociālās kopienas interneta vidē, kas izplata rasistiski un ksenofobiski vērstu retoriku. Tās potenciāli var veicināt radikālu ideju sekotāju skaita pieaugumu un atsevišķām personām ļaut attīstīt kontaktus ar līdzīgi domājošām personām Latvijā un ārvalstīs, kā arī sekmēt gatavību veikt arī krimināli sodāmas darbības.