Augstāko līmeņu vadītāji Saeimā izbēg no soda par drošības noteikumu neievērošanu

Jauno ēku Vecrīgā iepretim galvenajam Jēkaba ielas namam Saeima iegādājās pirms 5 gadiem. Uz to bija iecerēts pārvietot arī slepeno apspriežu telpu Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem, jo līdzšinējā nebija atzīta par gana drošu. Taču Satversmes aizsardzības birojs izremontētās telpas atteicās akreditēt, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Iemesls - ēkas projektu autoriem un būvdarbu veicējiem nav industriālās drošības sertifikāta. SAB izsniegtas atļaujas nav četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem, ”Arhis”, ”Velve” un ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītajam ”Moduls”. Šādi sertifikāti apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.

Kā būvniecībā tik ierastā procedūrā varēja rasties šī rupjā kļūda un kurš divu Saeimas sasaukumu laikā tās pieļāva, izmeklēšanā centās noskaidrot Saeimas ģenerālsekretāres vadīta komisija. Karina Pētersone uzreiz pēc izmeklēšanas pabeigšanas 1. martā aizgāja no darba Saeimā.

Pēc dienesta izmeklēšanā konstatētajiem pārkāpumiem disciplinārsodi piemēroti ierindas darbiniekiem. Rājienus saņēmušas Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas vadītāja Kristīne Segliņa un viņas vietniece Gunita Gremzde.

Savukārt divām šīs nodaļas vecākajām juriskonsultēm Elīnai Averčenko un Guntai Gasiņai izteikta piezīme.

Karinas Pētersones vadītā dienesta izmeklēšanas komisija secinājusi, ka amatos daudz augstāka līmeņa vadītājus vajadzēja sodīt smagāk un viņiem būtu pamats uzteikt darba līgumu, taču tas dažādu apstākļu dēļ nav darīts.

Vislielākā atbildība gulstas uz Saeimas administrācijas izpilddirektora Valda Ziemeļa pleciem. Viņam bija pielaide valsts noslēpumam un bija jāorganizē būvniecības darbs atbilstoši prezidija apstiprinātajiem plāniem. Nesagaidot izmeklēšanas beigas, Ziemelis iesniedzis atlūgumu.

Nekā personīga rīcībā ir informācija, ka sākotnēji slepenā istaba jaunajā ēkā nebija ieplānota. Bet gan tikai 11. Saeimas pilnvaru pēdējā darbības mēnesī. Solvitas Āboltiņas vadītais prezidijs 2014. gada 9. oktobrī slēgtā sēdē pieņēma lēmumu, ka ēkas rekonstrukcijas projektā būs izmaiņas. Tolaik Saeimas kancelejas vadītāja amatā, kuram jāīsteno prezidija uzdotais, bija Māris Steins. Viņa pilnvaras gan tolaik bija samazinātas. Izmeklēšanas komisija par izdarītajiem pārkāpumiem saskatījusi iemeslu Steina atbrīvošanai no darba, taču tas nav darīts noilguma dēļ.

Cilvēks, kurš nevarēja nezināt, kā jāveido parlamenta sadarbība ar drošības dienestiem, bija bijušais Drošības policijas darbinieks Jānis Gulītis. Viņu pieņēma darbā par Saeimas iekšējās drošības vadītāju 2014. gada vasarā. Arī viņš palicis nesodīts, jo jau pagājušā gada nogalē darbu parlamentā pameta.

Par valsts noslēpuma aizsardzības neievērošanu atbildīgs likuma priekšā ir Saeimas prezidijs. Un prezidija locekļi pārrauga Saeimas administrācijas darbu. Tomēr Saeimas spīkere Ināra Mūrniece neredz deputātu vainu notikušajā, jo viņi esot maldināti.

Uz atlūgumu iesniegušā Valda Ziemeļa amatu plānots izsludināt konkursu. Taču neviens pagaidām tādu negrasās rīkot uz ģenerālsekretāres amatu, kuru šonedēļ atstāja Karina Pētersone. Tas vairo aizdomas, vai kādam šī vieta netiek īpaši pietaupīta.