Demokrātija

Iespējams, Latvijas realitātē demokrātija izpaužas kā demokrātijas parodija. Bet, pirms šajā sakarā vainot tikai varu, tomēr būtu jāpadomā, vai tiešām esam pilsoņi, kuri no sirds grib patiesu demokrātiju. Jā, varas stulbuma ir diezgan. Un tomēr – pagaidām es neredzu būtiskus (!) ārējus, varas liktus šķēršļus mūsu kļūšanai par pilsonisku sabiedrību. Vismaz par sabiedrību, kura jūtas kaut cik atbildīga par pašas deleģētiem varas institūtiem un gādā par pienācīgu to kontroli. Bet, ja mums negribas tālab censties, tad – nav ko vainot spoguli, ja purns šķībs.

No itin daudzu, visnotaļ gudru, domājošu cilvēku salīdzinoši īsā laikā, dažos mēnešos publicēto atziņu, konstatāciju kopuma izriet nopietns brīdinājums sabiedrībai un varai. Manā uztverē tas rada pamatu plašai diskusijai par Latvijas politiskā režīma patieso dabu un kvalitāti. Šo diskusiju varētu izvērst vairākos virzienos. Te es izcelšu tikai vienu aspektu.

Pēc Pasaules bankas datiem, no Latvijas jau ir emigrējuši 342 300 jeb 17% no iedzīvotāju skaita. Vietējās sociologu aptaujās redzams, ka vēl vismaz 20% gluži nopietni apsver iespēju laisties projām. Tas nav kompliments politiķiem un valdībām, kas vadījušas valsti 25 gadus. Lai cik viedi valdītāji nenāktu pie stūres, nekādu «izrāvienu» un «veiksmes stāstu] nav bijis. Nav pamata daudz cerēt arī uz jauno valdību, kas apmēram tā pati vecā vien ir. Kaut kur automobiļa konstrukcijā ir brāķis – tas nekust, ja spiež gāzi, tas brauc grāvī, ja griež stūri. Tāpēc tik daudz cilvēku Latviju neuzskata par labu vietu, lai šeit paliktu.

Šodien Ministru prezidente Laimdota Straujuma Madridē notiekošajā Eiropas Tautas partijas kongresā uzsvēra, ka Eiropas un Eiropas Savienības (ES) spēks ir tās pamatvērtības un demokrātija, kā arī Eiropas politiskajiem līderiem ir jāieklausās un jāsadzird ES dalībvalstu iedzīvotāju jautājumi un problēmas, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Zane Leitāne.

Mani kaitina, ja vara uzskata «pārtraukumus» demokrātijā par pašsaprotamiem tiktāl, ka netur par vajadzīgu šo «pārtraukumu» laikā respektēt cilvēkus. Piemēram, «režīma» teritorijas esot vajadzīgas drošības dēļ. Bet, ja drošības dēļ veikto pasākumu slogs tiek no attiecīgajiem dienestiem nesamērīgi pārnests uz cilvēkiem, tad tie manā izpratnē nav drošības apsvērumu, bet baiļu noteikti pasākumi. Robeža ir skaidri saskatāma.

Honkongā tūkstošiem cilvēku svētdien bija sapulcējušies uz mītņu demokrātijas atbalstam. Policija demonstrantu skaitu aplēsusi uz 6000, bet mītiņa organizētāji ziņoja, ka ieradušies aptuveni 13 000 cilvēku. Pagājušajā gadā protestētāji gandrīz trīs mēnešus bija okupējuši trīs galvenos pilsētas rajonus, tostarp biznesa un tirdzniecības centrus. Viņi vēlējās panākt, lai Honkongas iedzīvotājiem pašiem būtu ļauts 2017.gada vēlēšanās izvēlēties savus līderus bez Pekinas iejaukšanās. Tomēr, laikam ritot, protesta kustība sāka zaudēt savu sparu. Šī ir pirmā demonstrācija šogad. Līdzīgi kā iepriekš, arī šajā reizē demonstranti pieprasa demokrātiskas Honkongas līdera vēlēšanas.

Saeima šodien līdz 6. novembrim atlikusi balsojumu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta aprēķināšanā.

Piektā Krievijas tautiešu organizāciju konference, kas notika Rīgā 25. augustā, demonstrēja apmēram tādu pašu retorikas un noskaņojumu radikalizāciju, kāds raksturo koalīcijas politiķus un latviešu medijus pēc 18. februāra referenduma. No oficiālās retorikas, medijos valdošiem priekšstatiem un konferences satura es secinu sekojošo: – Latvijā ir divu kopienu sabiedrība;

Latvija demokrātijas jomā ieņem 48.vietu pasaulē, liecina ietekmīgā britu nedēļas žurnāla "Economist" analītikas nodaļas "Economist Intelligence Unit" jaunākais demokrātiju indekss, tomēr tas ir zemāks vērtējums nekā abām pārējām Baltijas valstīm.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, atbildot uz pārmetumiem par demokrātijas trūkumu Krievijā, paziņojis, ka mēģinājumi eksperimentēt ar parlamentāro demokrātiju valsti novestu pie katastrofas.

ASV cilvēktiesību organizācijas "Freedom House" veidotajā pētījumā par demokrātijas attīstību bijušajās komunistiskajās valstīs Latvija atzīta par brīvu un demokrātisku valsti, saglabājot visus kritērijus iepriekšējā gada līmenī.

Latvijā joprojām pastāv demokrātijas deficīts, -- teikts vakar Maskavas namā notikušās Krievijas tautiešu konferences gala rezolūcijā.