Demokrātija 2018.gadā piedzīvojusi grūtus laikus, situācijai pasliktinoties jau 13.gadu pēc kārtas, secināts ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ikgadējā ziņojumā.
Ziņojumā "Freedom In The World 2019" teikts, ka izaicinājumi demokrātijai ASV "draud iedragāt politiskās tiesības un pilsoniskās brīvības" visā pasaulē.
2018.gadā politisko tiesību un pilsonisko brīvību samazināšanās konstatēta 68 valstīs, bet situācijas uzlabošanās šajās jomās bijusi vērojama tikai 50 valstīs, norādīts ziņojumā.
Latvija pēc politisko tiesību un pilsonisko brīvību novērtējuma ziņojumā atzīta par brīvu valsti un kopumā organizācijas vērtējumā saņēmusi 87 no 100 iespējamajiem punktiem, kas ir tikpat, cik pirms gada.
Par brīvām ziņojumā atzītas arī abas pārējās Baltijas valstis. Igaunija "Freedom House" vērtējumā saņēmusi 94 punktus, bet Lietuva 91 punktu. Abu valstu saņemtais punktu skaits gada laikā nav mainījies.
"Freedom House" ikgadējā ziņojumā kritizēta Krievija, Irāna, Azerbaidžāna, Melnkalne, Serbija, Ungārija, Turkmenistāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna par līdzdalību demokrātijas graušanā.
Ziņojumā teikts, ka demokrātija ASV joprojām ir spēcīga pēc globālajiem standartiem, taču pēdējos astoņos gados tā ir kļuvusi ievērojami vājāka. Ziņojumā norādīts, ka ASV prezidenta Donalda Trampa "uzbrukumi likuma varai, faktos balstītai žurnālistikai un citiem demokrātijas principiem un normām draud ar vēl lielāku demokrātijas lejupslīdi".
ASV 2018.gadā piedzīvoja tādu likuma varas vājināšanos, kas nostāda Amerikas demokrātiju vienā līmenī ar Grieķiju, Horvātiju un Mongoliju un krietni zem Vācijas un Lielbritānijas, secināts ziņojumā.
Ziņojumā arī norādīts, ka Krievija un Irāna ir starp tām valstīm, kuru valdības uzbrūk trimdiniekiem un diasporām ārvalstīs.
""Freedom House" identificēja 24 valstis - tostarp tādus smagsvarus kā Krievija, Ķīna, Turcija, Irāna un Saūda Arābija - kas nesen uzbrukušas politiskajiem disidentiem ārvalstīs," teikts ziņojumā, norādot, ka oponenti tiek vajāti, nolaupīti un pat nogalināti.
Ziņojumā norādīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pērn tika pārvēlēti amatos, pateicoties vēlēšanu kampaņām, kurās tika izmantotas tādas metodes kā represijas pret neatkarīgajiem medijiem un pilsonisko sabiedrību, valsts resursu pretlikumīga izmantošana un galveno politisko oponentu vajāšana, kā arī klaja krāpšanās.
"Freedom House" ziņojumā secināts, ka vissliktākā situācija 2018.gadā politisko tiesību un pilsonisko brīvību ziņā bijusi 13 valstīs: Sīrijā, Eritrejā, Ziemeļkorejā, Saūda Arābijā, Somālijā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā, Turkmenistānā, Dienvidsudānā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Sudānā, Uzbekistānā un Tadžikistānā.
