Atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ieskaitot arī Latviju, trešdien brīdinājušas, ka daži no pasākumiem, kas īstenoti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai, var apdraudēt demokrātiju, cilvēktiesības un likuma varu.
Paziņojumā norādīts, ka šajos bezprecedenta apstākļos ES dalībvalstu īstenotajiem ārkārtas pasākumiem, lai aizsargātu savus pilsoņus un pārvarētu krīzi, ir juridisks attaisnojums. Tomēr dalībvalstis pauž bažas, ka daži ārkārtas pasākumi varētu apdraudēt tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību principus.
"Ārkārtas pasākumi būtu jāierobežo līdz stingri nepieciešamiem, tiem vajadzētu būt samērīgiem un pagaidu rakstura, to ieviešana regulāri jāizvērtē un tiem jāatbilst jau minētajiem demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principiem," teikts ES dalībvalstu kopīgajā paziņojumā, kam pievienojas arī Latvija.
Paziņojumā uzsvērta arī preses un demokrātisko brīvību nozīme, taču valstis, kas varētu būtu pārkāpušas šos principus, vārdā nav minētas.
"Mums kopīgiem spēkiem jāpārvar krīze un, to veicot, kopīgi jāsaglabā Eiropas principi un vērtības", pausts paziņojumā, un tādēļ ES dalībvalstis atbalsta Eiropas Komisijas ierosmi uzraudzīt ārkārtas pasākumus un to īstenošanu, lai nodrošinātu ES pamatvērtību saglabāšanu. Tāpat dalībvalstis pauž aicinājumu Vispārējo lietu padomei vajadzības gadījumā pievērsties šim jautājumam.
Tomēr Ungārijas parlaments pirmdien apstiprināja likumprojektu, ar kuru valdībai koronavīrusa pandēmijas apstākļos tiek piešķirtas ārkārtējas pilnvaras, tiesa gan, nenosakot beigu datumu jauno pilnvaru termiņam.
Likumā arī ietverti soļi pret viltus informāciju, dažos raisot bažas, ka valdība varētu likumu izmantot, lai vērstos pret neatkarīgajiem medijiem.
ES pēc tam nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka novēros ārkārtējos pasākumus, kas ieviesti bloka valstīs, bet konkrēti Ungāriju neminēja.
"Ir ļoti svarīgi, lai ārkārtējie pasākumi netiek īstenoti uz mūsu pamatprincipu un vērtību rēķina (..), demokrātija nevar darboties bez brīviem un neatkarīgiem medijiem," otrdien paziņojumā norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.