Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas var turpināt kāpt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.
Kopumā mājokļu segmentā Rīgā vidēji tiek noslēgti 700 darījumu mēnesī ar dzīvokļu īpašumiem - tas ir aptuveni 20% kritums, salīdzinot ar vidējo darījumu skaitu mēnesī pēdējo gadu laikā, aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.
Ne vienu reizi vien cilvēki ir šausminājušies par izdevumiem, ko nākas maksāt, ja saslimis ir mājdzīvnieks. Taču arī tad, ja dzīvnieks ir pie labas veselības, izdevumi ir pietiekami lieli, lai kurš katrs to nevarētu atļauties.
Meklējot patiesību diskusiju virpuļos par dārgo pārtiku Latvijā un aizvien augsto inflāciju, varam atrast arī dažas labas vēstis. Aizejošajā nedēļā noskaidrojās, ka Latvija ne tuvu nav valsts ar augstāko inflācijas rādītāju Eiropas valstu saimē.
Raidījumā "Preses klubs" viesojās Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore un izteica savu novērojumu - ar saukli "karš Ukrainā" daudzi uzņēmēji nolemj labi nopelnīt, lai gan cenu celšanai karš nav par iemeslu.
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jūlijā samazinājušās sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.
Dzīve kļūst dārgāka. Šos vārdus dzirdam visur. Tāpēc daudzi no mums izvēlas iepirkties nevis tuvākajā veikalā, bet tajos veikalos, kur ir atlaides, klientu lojalitātes programmas, akcijas. Tā kā dzīvoju gan Rīgā, gan Tallinā, un šajās brīvdienās biju Viļņā, piedāvāju nelielu apskatu pirmās nepieciešamības precēm – gan pārtikai, gan higiēnas precēm.
AS "Olaines ūdens un siltums" no šodienas par 0,2% samazina siltumenerģijas tarifu Olainē un Pārolaines ciemā, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis
Augstas inflācijas laiks tradicionāli iedzīvotājiem liek sarosīties iespēju meklējumos, kā savu naudu pasargāt no pirktspējas krituma. Arī pēdējā aptuveni pusotra gada laikā patēriņa cenu lēciens nav bijis izņēmums ļaudīm, kam pēc ikdienas nepieciešamību segšanas vēl atliek līdzekļi ieguldījumiem, meklējot savu uzkrājumu aizsardzības iespējas.
Pārtikas cenu kāpums joprojām nav apstājies. Izņemot piena produktus, eļļu un atsevišķus maizes veidus, kam cenas ir mazinājušās, visi pārējie produkti kļūst aizvien dārgāki.
Kas noticis ar visizplatītāko dārzeņu cenām? Kā pēdējais piliens izbrīnam bija cenrāži veikalā, kur banāni maksāja 69 centus par kilogramu, sīpoli un burkāni lepni turēja latiņu pie 1,39 eiro, bet jaunajiem burkāniem pietrūka tikai viena centa līdz diviem eiro par kilogramu.
Mazumtirdzniecības veikaliem reģionos pārtikas cenu sadārdzinājumu apgrūtina emocionālā piesaiste pircējam un iedzīvotāju skaita samazinājums reģionos, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" stāstīja SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis aicina visas iesaistītās puses “nemānīt pircējus un publiski nosaukt cenas katram produktam un produktu vienībai", vēsta TV3.lv
Pārtikas cenas samazinātos straujāk, ja iesaistītos visi ķēdes posmi no lauka līdz veikala plauktam, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā (LPTA).
Lai arī gribētos runāt, ka sabalansētā tautsaimniecībā visam būtu jānotiek tandēmā, par mūsu valsts uzņēmēju apetīti dažādās nozarēs to diemžēl nevaram teikt. Lai arī publiski nav pieejami dati par to, kurš mazumtirgotājs un cik lielus uzcenojumus piemēro konkrētai precei, aizvien vairāk šķiet, ka gan atsevišķu lauksaimniecības organizāciju sūdzības, gan arī zemkopības ministra neapmierinātība ar tirgotāju uzcenojumiem ir visai pamatota.
Šogad Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki svin savu 150. dzimšanas dienu un, pēc visa spriežot, pārspēs daudzus no saviem iepriekšējiem rekordiem. Aprēķināts, ka svētku bezmaksas un maksas pasākumos viesosies 500 000 skatītāju - tas ir vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.