Ekonomikas ministrija (EM) aicina tirgotājus un ražotājus sniegt papildu priekšlikumus pārtikas preču cenu samazināšanai, aģentūru LETA informēja ministrijā.
EM ceturtdien tikās ar Latvijas lielāko tirgotāju un uzņēmēju nevalstisko organizāciju, kā arī lielāko pārtikas preču mazumtirgotāju un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) šonedēļ koalīcijas sadarbības sanāksmē prezentētajiem priekšlikumiem pārtikas preču cenu samazināšanai.
Sanāksmes laikā ministrijas pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar pieciem iespējamiem risinājumiem pārtikas preču cenu samazināšanai, kas līdzīgā veidā tiek īstenoti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tostarp piedāvāta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, kas paredz, ka noteiktām ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. Šāds risinājums tiek piemērots Grieķijā, Bulgārijā, Horvātijā, Rumānijā.
Cits risinājums paredz zemākās cenas noteikšanu katrā preču kategorijā, nodefinējot ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles būtu jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū. Šāds risinājums tiek piemērots Grieķijā un Ungārijā.
Tāpat viens no risinājumiem paredz preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, nodrošinot pircējiem vienuviet pieejamu informāciju par tirdzniecības vietās pieejamo preču cenām noteiktu kategoriju precēm. Šāds risinājums tiek piemērots Austrijā, Horvātijā, Beļģijā, Ungārijā.
Vienlaikus piedāvāts arī aizliegums iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot mazumtirgotājus ziedot vai pārdot šos produktus par pazeminātu cenu. Šāds risinājums tiek piemērots Francijā.
Kā arī viens no piedāvātajiem risinājumiem ir aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm noteikšana, lai stabilizētu patēriņa cenas. Šāds risinājums tiek piemērots Francijā.
Sanāksmes laikā EM aicināja visas iesaistītās puses sniegt papildu priekšlikumus, lai kopā sagatavotu risinājumu pamata nepieciešamības pārtikas preču cenu samazināšanai, vienlaikus novēršot atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarojot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
Paralēli EM uzsākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumu izstrādes savu priekšlikumu īstenošanai, savukārt nākamās diskusijas valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē plānotas novembra otrajā pusē.
EM norāda, ka jau ilgstoši pārtikas preču mazumtirdzniecībā tiek novērotas noturīgi augstas cenas, kā rezultātā būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas preču iegādei, mazāk turīgāko iedzīvotāju vidū pārsniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Tāpat secināts, ka Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē par 10% vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Jau vēstīts, ka Ekonomijas ministrija līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai.
Ekonomikas ministra rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
Šos divus risinājumus varētu ieviest tuvākajā laikā, jo likumprojekts ir izstrādes stadijā, un novembra laikā to varētu saskaņot virzīšanai uz Ministru kabinetu.