Vairāk nekā pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām nav skaidrība par Latvijas plāniem bumbu patvertņu ierīkošanā. Kā noskaidroja LTV raidījums "De facto", nekustamo īpašumu attīstītājiem nepatīk ideja par obligātu patvertņu ierīkošanu jaunajos projektos. Šis ir viens no kavēšanās iemesliem.
Vairāk kā pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām nav skaidrība par Latvijas plāniem bumbu patvertņu ierīkošanā. Kā noskaidroja LTV raidījums “de facto”, nekustamo īpašumu attīstītājiem nepatīk ideja par obligātu patvertņu ierīkošanu jaunajos projektos. Šis ir viens no kavēšanās iemesliem.
Lietuvā daļu baznīcu iecerēts pārvērst par bumbu patvertnēm. Izskanot šai ziņai, arī Latvijā parādījusies diskusija, vai, piemēram, zem Doma laukuma varētu veidot bumbu patvertni, vēsta TV3 raidījums "900 sekundes".
TV3 raidījumā “900 sekundes” viesojās Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, kurš uzsvēra, ka valsts apdraudējuma gadījumā Vecrīgā noteikti vajadzētu būt vismaz vienai bumbu patvertnei, ņemot vērā, ka šajā pilsētas daļā atrodas vairākas valsts institūcijas.
Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas, ar biroja vadītāja Kaspara Adijāna starpniecību informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai").
Amatpersonu izteikumi par iespējami iecerēto bumbu patvertni zem Doma laukuma nonāk krasās pretrunās – aizsardzības ministrs apgalvo, ka esot Doma laukuma labiekārtošanas projekts un ideja izteikta pašvaldībai, bet Rīgas domes vicemēre noliedz, ka būtu notikušas sarunas par iespējamo bumbu patvertnes būvniecību zem Doma laukuma. Savukārt Lietuvā par patvertnēm plāno pārvērst daļu baznīcu. Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes, kurās var izmitināt teju trešdaļu valsts iedzīvotāju.