IeM rosina patvertnes iedalīt trīs kategorijās

© f64.lv, Kaspars Krafts

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavotajā likumprojektā rosina patvertnes iedalīt trīs kategorijās.

Saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu Iekšlietu ministrijai (IeM) ir uzdots sagatavot grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas ietver normatīvo regulējumu par patvertnēm, savukārt Ekonomikas ministrijai ir jāsagatavo un ekonomikas ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts.

Patlaban norit IeM sagatavotā likumprojekta saskaņošana ar ministrijām un citām institūcijām. Atkarībā no tā, cik raiti noritēs likumprojekta saskaņošana, būs saprotams termiņš, kādā varēs to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā un provizoriski tas varētu būt septembra sākumā, aģentūra LETA uzzināja IeM.

Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās. Pirmās kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no masu iznīcināšanas līdzekļiem, toksisko ķīmisko vielu iedarbības, radioaktīvā piesārņojuma. Aizsardzība no masu iznīcināšanas līdzekļiem ietvertu aizsardzību no kodolsprādziena postošajiem faktoriem, no ķīmisko kaujas vielu iedarbības un no bakterioloģisko vielu iedarbības.

Otrās kategorijas patvertnēm būtu jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Otrās kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa, lidojošiem objektiem, piemēram, šķembas, lodes, stiklu lauskas, radioaktīvā piesārņojuma. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām vielām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Savukārt trešās kategorijas patvertnes paredzētas, lai mazinātu sprādziena radītā triecienviļņa iedarbību, patvērumu no lidojošiem objektiem, piemēram, šķembas, lodes, ēku atlūzas, stiklu lauskas, kā arī radiācijas piesārņojuma.

Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, veicot jaunu ēku būvniecību, kurās atbilstoši to lietošanas veidam, darba laikā vai ārpus darba laika var uzturēties ievērojams daudzums cilvēku.

Objekta īpašnieks, uz kuru neattiecas obligātās prasības par pirmās vai otrās kategorijas patvertnes izveidi, būtu tiesīgs ierīkot trešās kategorijas patvertni atbilstoši telpu pielāgošanas prasībām, vai augstākas - kategorijas patvertni. Tas attiektos arī iepriekšējos gados uzbūvētajām patvertnēm, kas ir saglabājušās labā stāvoklī un īpašnieks vēlētos tās atjaunot.

Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā. Patvertnes, iespēju robežās, būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.

Likumprojekts paredz, ka prasība izbūvēt jaunas pirmās un otrās kategorijas patvertnes, neattiecas uz objektiem, kuru būvniecība ir sākta līdz grozījumu attiecībā uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma papildināšanu ar patvertņu normatīvo regulējumu spēkā stāšanās dienai.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes īpašniekam nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama - atslēgtas ieejas durvis.

Pašvaldībām paredzēts uzdevums, kas neprasa papildus finanšu līdzekļus - plānot patvertņu izvietojumu, lai tiktu nodrošināts to pietiekams skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam attiecīgajā teritorijā.

Ar minēto jāsaprot, ka patvertnes būtu jāierīko tā, lai tās nebūtu koncentrētas tikai vienā vietā un tās teorētiski varētu ietilpināt visus attiecīgās teritorijas iedzīvotājus, taču vienai daļai iedzīvotāju tās būtu grūti sasniedzamas īsā laikā lielā attāluma dēļ. Tāpat ieteicams patvertnes ierīkot ēkās, kurās ir mazāk stāvu - piemēram, sabrūkot deviņstāvu dzīvojamās mājas sekcijai, slodze uz pagrabstāva pārsegumu būs lielāka nekā sabrūkot piecstāvu ēkai.

Likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām ņemt dalību patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, tajā skaitā privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un atbilstoši finansiālajām spējām. Pašvaldību piedalīšanās minētā atbalsta sniegšanā arī liecinātu par attiecīgās pašvaldības rūpēm un atbildību par savu iedzīvotāju aizsardzību un sakārtotu drošības vidi.

Likumprojekts paredz noteikt izņēmumus, kad veicot jaunu būvniecību var noteikt, ka patvertne nav jāizbūvē, proti - būvvalde, konsultējoties ar pašvaldību, varētu lemt par atbrīvojumu pienākuma izbūvēt patvertni, ja patvertnes izbūve radītu ievērojami augstākas būvniecības izmaksas nekā parasti ar attiecīgās ēkas būvniecību saistītās izmaksas, piemēram, problēmas radītu augsti gruntsūdeņu līmeņi. Tāpat patvertne nebūtu jāizbūvē, ja attiecīgajā teritorijā būtu pietiekams patvertņu skaits, kas nodrošinātu patvērumu 100% teritorijas iedzīvotāju.

Lai tērētu lietderīgi finanšu līdzekļus, likumprojektā iekļauta norma, kas paredz, ka būvvalde varētu lemt par atļauju būvēt kopīgu patvertni divām vai vairākām ēkām, ja patvertnes izvietojums nodrošina tās ātru sasniedzamību attiecīgajās ēkās esošajiem cilvēkiem. Kopīgajai patvertnei būtu jānodrošina arī cilvēkietilpība, kas atbilstu ēkās esošo cilvēku skaitam.

Likumprojekts paredz, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne ir jāsaglabā. Ar būves atjaunošanu vai pārbūvi jāsaprot darbības, kas atrunātas Būvniecības likumā.

Aizsardzības ministrijas sagatavotajā rokasgrāmatā "Kā rīkoties kara gadījumā" teikts, ka uz patvertni nedrīkst ņemt līdzi viegli uzliesmojošas vielas, vielas ar spēcīgu smaržu, liela izmēra priekšmetus un dzīvniekus. Tāpat rokasgrāmatā minēts, ka vest dzīvniekus uz dzīvnieku patversmi nebūs atļauts. "Ja iespējams, iepriekš vienojies ar draugiem vai ģimenes locekļiem, kuri dzīvo drošā vietā, ka viņi paņems tavu mājdzīvnieku pie sevis," teikts rokasgrāmatā.

Par mājdzīvniekiem IeM gatavotajā likumprojektā regulējums nav paredzēts, bet ieteikumi, ko darīt ar mājdzīvniekiem, varētu tikt iekļauti vadlīnijās par patvertņu izmantošanu apdraudējuma gadījumā, aģentūrai LETA atzina IeM.

Latvijā

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) līdz 2034.gadam elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstībā plāno ieguldīt 444,85 miljonus eiro, tostarp 82,12 miljonus eiro līdzfinansēs Eiropas Savienības (ES) fondi, aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Svarīgākais