Latvijā joprojām nav gandrīz nevienas pilnībā labiekārtotas patvertnes

Civilās aizsardzības joma Latvijā līdz brīdim, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Valsts kontroles redzējumā bija “atstāta novārtā”. Šīs jomas stūrakmens ir arī patvertnes. Kamēr Ukrainā karš pilnā mērā rit jau četrus gadus, Latvijā joprojām nav teju nevienas pilnībā labiekārtotas patvertnes, vēsta raidījums “De facto”.

Teju nevienas labiekārtotas patvertnes

Atšķirība starp šīs nedēļas Iekšlietu ministrijas (IeM) paziņojumu presei par to, ka “Latvija ir līderos civilās aizsardzības infrastruktūras sakārtošanā”, un līdzīga rakstura paziņojumu pērn ir tā, ka ir divkāršojies patvertņu labiekārtošanai piesaistītais finansējums. Attiecībā uz pašām patvertnēm būtisku izmaiņu nav.

Visblīvāk apdzīvotajā vietā - Rīgā - joprojām nav nevienas pilnībā aprīkotas un labiekārtotas patvertnes.

Pirmās gatavās, pilnībā labiekārtotas un aprīkotas III kategorijas patvertnes gaidāmas rudens sākumā, izriet no Rīgas domes (RD) Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja Ģirta Lapiņa (NA) teiktā.

Rīga ir pieteikusi 146 pagrabus, kurus līdz 2029. gadam plānots izveidot par patvertnēm. Šobrīd pilsēta gaida zaļo gaismu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), jo tikai pēc tam var spert tālākus soļus.

Labiekārtošanas darbus varētu iedalīt divās kategorijās. Pirmajā ir pielāgošanas darbi, piemēram, dzelzs durvju ierīkošana, ūdens rezervju un krēslu nodrošināšana. Otrajā kategorijā ir būvdarbi. Piemēram, otras izejas izveidei vai ventilācijas ierīkošanai. “Tajā brīdī tas ir būvprojekts ventilācijai, otrai izejai. Tad tas ir būvprojekts, un tad tas aiziet laika termiņa ziņā diezgan garš un arī dārgs,” nosaka Lapiņš.

Ne pirmais mēģinājums

Šis gan nav pirmais Rīgas mēģinājums ierīkot patvēruma vietas. Piemēram, pirms diviem gadiem galvaspilsēta par teju 200 tūkstošiem eiro domāja daļēji atjaunot divas bumbu patvertnes - vienu Šarlotes ielā 1 un vienu Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1. Tas gan nenotika. Tā vietā 2024. gadā par četriem tūkstošiem eiro Rīgā veica tehniskās izpētes un projektēšanas darbus patvertnei Šarlotes ielā 1, kas šobrīd ir viens no objektiem, par kuru RD cer saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Arī pērn Rīga grasījās ieguldīt 1,2 miljonus eiro patvertņu labiekārtošanā, taču to neizdarīja, jo tapa skaidrs, ka šim nolūkam vēlāk varēs piesaistīt līdzfinansējumu.

Līgumi ar CFLA noslēgti par 287 pašvaldību pagrabiem

Kopumā notikumu secība bija šāda: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUDG) apsekoja valstij un pašvaldībām piederošo īpašumu pagrabus un konstatēja kopumā 1685 objektus, kas atbilst vai daļēji atbilst patvertnes ierīkošanai. “Galvenokārt jau telpai ir jābūt vai nu no betona, vai nu no mūra veidotām sienām, griestiem, lai spētu nodrošināt aizsardzību pret triecienvilni, kas izplatās no izmantotajiem ieročiem kara laikā, kā arī lai aizsargātu iedzīvotājus, kas atrodas patvertnēs, no lidojošām lauskām, kas ir triecienviļņa pavadošie elementi,” skaidro VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers.

Tālāk Iekšlietu ministrija sagatavoja publiski nepieejamu sarakstu ar pagrabiem, kuri valstij un pašvaldībai prioritāri jāpiesaka Eiropas fonda līdzfinansējuma saņemšanai. “Mēs atlasījām tos, kas prioritāri būtu jāiesniedz atbilstoši tam, cik daudz iedzīvotāju dzīvo apkārt šiem objektiem, cik lieli ir šie objekti. Tad mēs viņus saprioritizējām Ministru kabineta rīkojumā noteiktā prioritārā kārtībā,” pauž IeM Valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš.

Ministru kabinets kopumā ar ERAF līdzfinansējumu cer iekārtot 570 patvertnes - 117 no ir valsts īpašumā esoši objekti, bet 453 - pašvaldību. Taču pašvaldības šos visus šos objektus nemaz nav pieteikušas. Šobrīd CFLA noslēgusi līgumus par kopumā 325 objektiem. No tiem 287 ir pašvaldībās esošie pagrabi, norāda CFLA projektu atlases departamenta direktore Agnese Abu-Junese. Šobrīd nav neviena pabeigta patvertnes pielāgošanas projekta.

Rēzekne pieteiktos objektus atsauca

Īpašs ir Rēzeknes gadījums. Pašvaldība Eiropas fonda līdzfinansējumam bija pieteikusi sešus objektus. CFLA šo pieteikumu jau bija apstiprinājusi, taču Rēzekne to tomēr atsauca pašvaldības finanšu situācijas dēļ. Tagad atbildīgie cer, ka Rēzekne šos pagrabus patvertņu labiekārtošanai pieteiks atkārtoti. “Šobrīd, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas uzsaukumu pašvaldībām turpināt šo projektu, Rēzekne ir piekritusi šo sešu patvertņu izbūvei un šobrīd faktiski ir procesā, lai to veiktu. (..) Es ceru, ka tas turpināsies. Bet no mūsu puses tas būs uzmanības centrā,” pauž viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tālu no vēlamā rezultāta ir Daugavpils. Ņemot vērā, ka tā ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, jāpiesaka bija 19 objekti patvertņu pielāgošanai, paredzēts valdības rīkojumā. Pašvaldība pieteica desmit. “Daugavpils šajā gadījumā ir zināmā mērā norādījusi, ka ir nepieciešamas lielākas un augstākas kategorijas patvertnes izbūve. Protams, šis dialogs var turpināties, bet, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs apgūstam to finansējumu, kas mums ir,” skaidro Čudars.

Daugavpils Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa norāda, ka problēmas neesot. Pašvaldība pieteiks vēl pagrabus nākamajā kārtā. Viss esot atdūries pret naudas jautājumu. Pieteikties varēs otrajā kārtā vasaras sākumā, kad IeM būs sagatavojusi jaunu prioritāri atbalstāmo patvertņu labiekārtošanas sarakstu.

Līvānu pašvaldība: ERAF līdzfinansējums ir mazākā daļa

Nevienu pagrabu Eiropas fonda līdzfinansējumam sākotnēji nepieteica arī Līvānu novads. Nauda, ko pašvaldības var saņemt par vienu objektu, ir teju 39 tūkstoši eiro. Līvānu novada dome bija sarēķinājusi, ka viņu gadījumā tā ir mazākā daļa, tādēļ nespēj uzņemties apjomīgas finanšu saistības. “Mūsu aprēķins parādīja, ka vienai patvertnei izmaksas 110 tūkstoši (eiro) un otrai - 140 tūkstoši (eiro), attiecīgi ceturtdaļa miljona uz divām patvertnēm. Un no šīs summas tikai 78 tūkstoši būtu Eiropas līdzfinansējuma daļa,” atklāj Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens (JKP). Izmaksas veidoja ventilācijas ieviešana, dīzeļģeneratoru iegāde, hidroizolācija.

Ventspils novads vispār nestartē šajā projektā

Potenciāli plūdi ir iemesls, kādēļ Ventspils novads vispār nestartē šajā projektā. Tur ir divas problēmas, stāsta novada mērs. Pirmā - VUGD apsekotās telpas, kas pielāgojamas patvertņu vajadzībām, atrodas mazapdzīvotās vietās. “Pieņemsim, Vārves pagasts - ciemu centros nav nevienas (patvertnes). Tārgales pagasta centrā - nav neviena. (Tur) praktiski piektā daļa Ventspils novada iedzīvotāju. Pope - nav neviena. Es varētu minēt un minēt, jo pa lielam patvertnes ir tikai četros pagastos no divpadsmit,” pauž Ventspils novada domes priekšsēdētājs Andis Zariņš (NA).

Otrā problēma - ņemot vērā to, ka tā ir piejūras teritorija, novadā ir augsti gruntsūdeņi. Līdz ar to pašvaldībai pirms patvertnes labiekārtošanas būtu jāveic apjomīgi hidroizolācijas darbi. Tas būtiski sadārdzina patvertnes ierīkošanas izmaksas. “Nav nozīmes, ja mēs sakārtojam iekšieni. Ja tur nāk iekšā gruntsūdens, tad tas ir pats svarīgākais, kas mums ir jāizdara,” turpina Zariņš.

Šobrīd Ventspils novadā veic projektēšanas darbus divām patvertnēm. Plāno startēt citos projektu konkursos. Konkrēta laika grafika darbiem šobrīd nav.

Izšķiroši būs, vai patvertnes ierīkos privātpersonas

Cik daudz cilvēku satilptu šajās kopumā 570 pašvaldības un valsts īpašumos esošās patvertnēs, kuras plānots labiekārtot, nav zināms. Pilnīgi visās patvertnēs, kuras VUGD ieskatā atbilst vai daļēji atbilst VUGD izstrādātajām trešās kategorijas vadlīnijām, patverties varētu aptuveni 540 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni 25 procenti Latvijas iedzīvotāju. Tas ļauj secināt, ka krīzes situācijā izšķiroši būs arī tas, vai savus pagrabus patvertnes vajadzībām būs labiekārtojuši paši iedzīvotāji. Divas pašvaldības - Rīga un Ķekavas novads - šādam nolūkam piedāvā līdzfinansējumu privātpersonām. “De facto” zināms, ka tam piesakās vien retais.

Šobrīd iedzīvotāji var pieteikt savus privātos pagrabus, lai pašvaldības pārstāvis tos izvērtētu un noteiktu, kas jāuzlabo, lai tie atbilstu VUGD vadlīnijām. Dienestā norāda, ka līdz šim bijuši aptuveni desmit gadījumi, kad pašvaldība šādam mērķim apsekojusi privātu pagrabu.

Savukārt nākamais finansējums patvertņu pielāgošanai pašvaldībām būs 27,5 miljoni eiro no Eiropas Ekonomikas zonas fondiem.