Topošās koalīcijas pārstāvji plāno parakstīt Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 11,632 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 12,162 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 530 miljonu eiro deficītu, kas ir par 394,7 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija (FM).
Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.
Nākamgad budžeta deficīts plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds - 43% no IKP, paredz iesniegšanā Eiropas Komisijai sagatavotais un otrdien Ministru kabineta apstiprinātais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts, informē Finanšu ministrija (FM).
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2023.gadam ir aprēķināti 9,818 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 9,307 miljardu eiro apmērā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 9,224 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,205 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 19,1 miljona eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Budžetā šogad pirmajā pusgadā iekasēts par 7% vairāk, nekā plānots, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Studiju vietu finansējuma un augstskolu reālo izmaksu disproporcija nākamā gada valsts budžetā būtu jānovērš, atzīmē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Valsts budžetā šogad maijā nodokļos iekasēts par apmēram 12% vairāk, nekā bija plānots, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Šodien valdošajā koalīcijā panākta vienošanās, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pirmdien, 28.februārī, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiks izskatīts jautājums par valsts aizsardzības, tostarp arī iekšlietu, budžeta palielināšanu, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Rīgas domes sēde, kurā tika skatīts pašvaldības 2022.gada budžets, ilga vairāk nekā septiņas stundas. No tā vairāk nekā piecas stundas tika spriests par pašvaldības budžetu.
Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē patēriņa cenu kāpumu, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja apropriācijas pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministrijas budžetu kopumā 32,38 miljonu eiro apmērā.
Ministru kabinets ceturtdien apstiprināta papildu līdzekļu piešķiršana 8 miljonu eiro apmērā veselības aprūpes nozarei, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu un laboratorisko izmeklējumu apmaksu.