Studiju vietu finansējuma un augstskolu reālo izmaksu disproporcija nākamā gada valsts budžetā būtu jānovērš, atzīmē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Komisijas vadītājs norādīja uz pārbaudi par budžeta vietu finansējumu augstskolās, kuru Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzdevusi veikt auditoru kompānijai "KPMG". Augstskolu līdzšinējais finansējums par vienu studiju vietu ir 1630 eiro, taču, kā uzsvēra Ašeradens, tas neatbilst reālajām studiju vietas izmaksām. Reālās izmaksas ir 2370 eiro, tātad par 43% lielākas nekā šobrīd piešķirtais finansējums.
Šobrīd studiju vietu izmaksas tiek šķērssubsitēdas, norādīja Ašeradens. Tie studenti, kuri maksā par savu studiju vietu, daļēji nosedz arī valsts budžeta vietu izmaksas, kas, kā uzsvēra komisijas vadītājs, nav pieļaujama situācija.
Augstskolu finansējuma pārbaudes rezultāti ir pamats augstskolu padomju vadītāju vēstulei, kurā viņi aicina nākamajā gadā palielināt augstskolu studiju vietu finansējumu par vismaz 43%. Arī komisijā šis jautājums ir skatīts, uzklausot ekspertu viedokļus, un tas sakrīt arī ar Rīgas Tehniskās universitātes veiktajām aplēsēm, tāpēc Ašeradens uzskata, ka pārbaudes rezultāti ir pamatoti.
Tomēr valdība var izvēlēties apmaksāt studiju vietas, samazinot budžeta vietu skaitu, ko Ašeradens vērtēja kā sliktāko variantu. Jau šobrīd Latvijas augstskolās ir mazāks pasniedzēju un studentu skaits nekā citviet, un budžeta vietu samazināšana novestu pie ļoti negatīvām sekām, pauda politiķis. Tāpēc jautājums ir jārisina, meklējot citus veidus, kā finansēt studiju vietas, uzskata Ašeradens.
Kā ziņots, četru Latvijas zinātnes universitāšu padomju priekšsēdētāji nosūtījuši atklātu vēstuli valdībai, pieprasot 2023.gada valsts budžeta prioritātēs paredzēt lielāku vienas studiju vietas bāzes finansējumu augstskolās, informē Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
Paralēli atklātajā vēstulē tiek pieprasīts nesamazināt kopējo valsts finansēto budžeta vietu skaitu.
Kā skaidro universitāšu padomju priekšsēdētāji, šīs izmaiņas nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu studiju procesu un saglabātu profesionālu akadēmisko personālu augstākajā izglītībā, kas šī brīža globālo norišu kontekstā ir apdraudēts nepietiekamā finansējuma dēļ.
