Budžets

Saeima 2019.gada pagaidu budžetu galīgajā lasījumā plāno pieņemt šā gada 6.decembrī, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais pagaidu budžeta pieņemšanas laika grafiks, kas šodien tika prezentēts Saeimas Budžeta komisijā.

Veselības finansējuma pieauguma nodrošināšana turpmākajos gados ir politiskās gribas jautājums, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem lika noprast Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta, izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019. gadam, norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome). Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci - 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi - Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai - 0,5% no IKP apmēra.

Aizkavējoties valsts budžeta pieņemšanai, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nobažījusies par pašvaldību funkciju nodrošināšanu no nākamā gada un aicina amatpersonas vērtēt radušos situāciju, šodien pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem paziņoja LLPA.

Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Valdība aicinās parlamentu pieņemt likuma grozījumus 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušos problēmu risināšanai.

Par nākamā gada Latvijas valsts budžeta aprisēm šonedēļ varētu tikt sagaidītas "pietiekami labas" Eiropas Komisijas (EK) atsauksmes, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019.gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Itālijas populistu valdība otrdienas vakarā atteicās mainīt savu lielizdevumu budžeta projektu, kuru oktobrī noraidīja Eiropas Komisija (EK), draudot ar finanšu sankcijām gadījumā, ja Itālija neveiks tajā izmaiņas.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV "Rīta panorāmā" vērtēja apvienības "Attīstībai/Par" (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pēc teju piecu stundu garas sēdes, opozīcijai balsojot pret, pieņemti Rīgas pašvaldības šā gada budžeta grozījumi, plānotos pilsētas izdevumus palielinot līdz 1,023 miljardiem eiro.

Latvijas prioritāte 2019.gada Eiropas Savienības (ES) budžetā ir finansējums kohēzijai, uzsvērts otrdien Ministru kabinetā atbalstītajā Latvijas pozīcijā, kas tiks šā gada 16.novembrī tiks pausta ES budžeta Ekonomisko un finanšu jautājumu padomē.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šovakar atbalstīja pašvaldības 2018.gada budžeta grozījumus, līdz ar kuriem pašvaldības izdevumi šogad sasniegs 1,023 miljardus eiro.

Šogad ministrijas kopumā ietaupījušas 9,15 miljonus eiro, ko plānots sadalīt starp dažādiem pasākumiem, tai skaitā prēmijām un jaunu automašīnu iegādei, nevis pietaupīt sliktākiem laikiem.

Ministriju ietaupītos līdzekļus 9,15 miljonu eiro apmērā pieskaitīs pie līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien lēma valdība.

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr, pēc Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ministriju ietaupītos līdzekļus 9,15 miljonu eiro apmērā pieskaitīs pie līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz izskatīšanai valdībā iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien oficiāli brīdināja Itāliju, ka tās budžeta plāni 2019.gadam rada nopietnas bažas un pieprasīja Romai sniegt paskaidrojumus par novirzīšanos no Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Finanšu ministrijas sagatavotajā dokumentā Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019. gadam, ar ko tā pirmdien iepazīstināja gan valdību, gan sabiedrību, minēti skaitļi, kas samulsinājuši veselības nozares profesionāļus. Neizpratni radījis kāds rādītājs – procenti no iekšzemes kopprodukta. Neatkarīgajai, cenšoties noskaidrot, kāpēc un kā tiek apgalvots, ka jau šogad veselības budžets ir sasniedzis četru procentu atzīmi no iekšzemes kopprodukta (IKP), radās pārliecība, ka tās ir spēles ar skaitļiem. Varētu arī spēlēties, taču Finanšu ministrija apstiprina faktu, ka pašreizējā budžeta projektā – ne pamata budžetā, ne papildus reformām piešķirtajā finansējumā, kas ir 154 miljoni eiro – nav ieplānota nauda mediķu darba algas palielinājumam, kas apsolīts.

Ministru kabinets, ārkārtas sēdē skatot nākamā gada budžeta jautājumu, apstiprināja arī 2019. gada budžeta projektu veselības aprūpes nozares provizoriskajam finansējumam.