Reirs: Deputātu papildu finansējuma pieprasījumiem 2019. gada budžetā nav līdzekļu

Deputātu papildu finansējuma pieprasījumiem 2019. gada budžetā nav līdzekļu, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Otrdien valdība skatīja deputātu papildu budžeta līdzekļu pieprasījumus, kuru finansēšanas avots ticis norādīs programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" vai arī deputāti vēlējās savus priekšlikumus iekļaut likumprojektos, par ko Saeima nav lēmusi.

Reirs piebilda, ka 2019.gada budžetā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem paredzēti virs 20 miljoniem eiro iepriekšējo 45 miljonu eiro vietā, tādējādi, piešķirot deputātiem naudu no šīs programmas, paliktu mazāk līdzekļu neprognozējamiem gadījumiem, piemēram, dabas stihiju radītu seku novēršanai.

Vienlaikus valdība atbalstīja fiskāli neitrālus priekšlikumus 2019.gada budžetā. Pēc finanšu ministra teiktā, tika pieņemts lēmums par līdzekļu pārdali vienas ministrijas ietvaros no vienas programmas uz otru.

Tāpat tika atbalstīts deputātu priekšlikums attiecībā skaidras naudas darījumu ierobežošanu, proti, ka tālāk tiks virzīta ideja, ka cilvēkiem pašiem būs jāpierāda līdzekļu izcelsme.

"Finanšu sistēmas "kapitālā remonta" likumprojektu paketē Tieslietu ministrijai uzdots izstrādāt regulējumu, kas paredzētu legālās prezumpcijas normas. Līdz ar to Finanšu ministrija pauda uzskatu, ka šāds veids būtu efektīvāks nekā ierobežot skaidras naudas darījumus. Tādējādi Latvija būs to valstu starpā, kurās pastāv legālā prezumpcija," informēja ministrs.

Tāpat īpašā budžeta resorā rezervēti 1,5 miljoni eiro, kas varētu tikt pārdalīti pedagogu darba samaksas palielināšanai no šā gada 1.septembra.

"Ar Izglītības darbinieku arodbiedrību panācām vienošanos, ka budžetā tiks atvērts 74.resors, kurā tiks ieguldīti līdzekļi ar atrunu, ka tie tiks piešķirti pēc reformu veikšanas. Patlaban šajā resorā ir ieplānoti 1,55 miljoni eiro, ko izdevies atrast pateicoties tam, ka Finanšu ministrija ar Eiropas Komisiju saskaņoja ēnu ekonomikas apkarošanās pasākumus," stāstīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pārējie līdzekļi šajā resorā vēl tiks meklēti un viens no risinājumiem paredz pārskatīt dažu valsts kapitālsabiedrību peļņas atdeves normas.

"Ja izglītības nozarē tiks veiktas reformas, tad no šī resora tiks nodrošināti līdzekļi skolotāju algu pieaugumam," piebilda Reirs un atzina, ka no minētā budžeta resora līdzekļus varēs pārdalīt ar valdības lēmumu un tam nebūs nepieciešams balsojums Saeimā.

2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.

Savukārt pašvaldību budžetiem no nodokļiem iepriekš plānoto 19,6% vietā novirzīs 19,4%.

Kā ziņots, Saeima aizvadītajā trešdienā atbalstīja 2019.gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, bet ceturtdien noslēdzās priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi gandrīz 150 priekšlikumus - valsts budžeta likumprojektam iesniegti teju 60 priekšlikumi, bet ar budžetu saistītajiem likumprojektiem - tuvu 90 priekšlikumiem.

Starp priekšlikumiem, kas paredzēja papildu finansējuma piešķiršanu, bija, piemēram, Saeimas opozīcijas deputātu rosinājums šī gada budžetā atrast līdzekļus 22 324 eiro apmērā biedrībai "bezvests.lv", lai atbalstītu pazudušo personu meklēšanas. Savukārt Centrālā vēlēšanu komisija lūdz šī gada budžetā paredzēt 111 000 eiro, lai minimālā apjomā nodrošinātu vēlētāju datu apmaiņu tiešsaistē, bet lielākoties opozīcijas deputātu iesniegtais priekšlikums paredz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 1.septembra piešķirt 9,4 miljonus eiro.