Brilles

Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins. Par to, kas ir īstā un neīstā tuvredzība un kā to atpazīt, stāsta optometriste Aiga Švede, LU docente, Latvijas Optometristu un Optiķu Asociācijas 2017. gada labākā optometrista balvas ieguvēja.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka pavadot garas stundas un strādājot pie datora, tas atstāj iespaidu uz mūsu redzi. Tomēr, tikai ļoti maza daļa cilvēku, kuri izjūt redzes pasliktināšanos, laicīgi dodas pie optometrista. Tas pats attiecas arī uz ilglaicīgiem briļļu nēsātājiem – reti kurš apzinās, ka redzi būtu ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā, lai pārliecinātos, ka esošās brilles joprojām atbilst acu veselības stāvoklim.

Ikdienā nākas sastapties ar vecākiem, kuriem nav skaidrs, cik tad īsti reizes gadā bērniem būtu vēlams veikt redzes pārbaudi. Kur to labāk veikt? Neskaidrību ir daudz. Ir svarīgi saņemt atbildes, jo nerūpējoties par bērnu redzes veselību jau agrā bērnībā, tas var radīt problēmas nākotnē - īpaši jau skolas laikā, kad slodze acīm palielinās vairākkārt.

Daudziem no mums savas dzīves laikā nācies nomainīt vairākus briļļu pārus. Ko darīt ar tām brillēm, kas vairs nav nepieciešamas? Līdz pat 7. oktobrim "Pasaules Optika" aicina nodot savas vecās brilles, lai no atdotajām brillēm māksliniece Elita Patmalniece radītu īpašu mākslas darbu.

Darbojoties šajā sfērā esmu nonākusi pie secinājuma, ka daļai vecāku ir raksturīgi nepievērst vajadzīgo uzmanību bērnu redzes veselībai. Vecāki cer, ka problēmas, viņu bērnam augot un attīstoties pazudīs pašas no sevis. Šī tendence, diemžēl, ir izplatīta attiecībā arī uz kopējo veselības stāvokļa diagnostiku.

Nav tāda viena konkrēta vecuma, kad bērns vai pusaudzis var sākt lietot kontaktlēcas, svarīgākais noteikums - viņš pats tās spēj ielikt un izņemt, kā arī atbilstoši kopt, norāda Manaslecas.lv optometriste Sarmīte Gžibovska.

Puse jeb 51% vīriešu saulainā laikā nēsā saulesbrilles, savukārt sievietes - 46%, liecina optisko preču veikalu "Vision Express" īpašniece SIA "Vision Express Baltija" pētījuma dati.

Lai arī brilles izrakstījis acu ārsts un tās obligāti jānēsā gan skolā, gan mājās, jo konstatēti redzes traucējumi, valsts briļļu iegādi bērniem neapmaksā.

Tas, ka filmu varoņi – gudrinieki un prātvēderi bieži nēsā brilles, varbūt nav tikai sagudrots kino stereotips, liek domāt Edinburgas universitātes zinātnieku secinājumi, vēsta Best Life.

Re­dzes ko­rek­ci­ja var būt va­ja­dzī­ga jeb­ku­ra ve­cu­ma cil­vē­kiem. Kat­ram ir sa­vas īpat­nī­bas, vēl­mes un pra­sī­bas. Op­to­met­ris­te Iri­na Ke­zi­ka stās­ta, kas jā­ņem vē­rā se­ni­oriem, iz­vē­lo­ties bril­les. Dau­dzi no vi­ņiem at­zīst, ka tie­ši bril­les ir la­bā­kais ri­si­nā­jums, jo kon­takt­lē­cu ie­lik­ša­na un iz­ņem­ša­na ve­cā­kiem ļau­dīm var būt ap­grū­ti­no­ša.

Latvija ir viena no valstīm, kura brīdināta par autovadītāju tiesību neatbilstību ES kopējiem standartiem. Tā mikroblogošanas vietnē Twitter pauž žurnālists Otto Ozols.

"Pasaules Optika" Rīgā aicina sievietes atgriezt uzņēmumam briļļu rāmjus par kurām viņas esot "aizmirsušas" samaksāt.

Kontrtenors Sergejs Jēgers kopā ar optikas studiju "Lonija" aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties atbalsta akcijā, sarūpējot brilles un saulesbrilles aprūpes centra "Zemgale" senioriem. Akciju atbalstīt iespējams, atnesot uz studiju "Lonija" (Blaumaņa 30, Rīgā) optiskās brilles vai saulesbrilles, kas pašiem vairs nav noderīgas, taču senioriem ļaus pilnvērtīgi baudīt ikdienu un atpūtu kā brīvā dabā, tā lasot, vai, piemēram, veidojot rokdarbus.

Tūrisma aģentūra "Kaleva Travel" aicina ikvienu, kurš vēlas, pievienoties sociālās palīdzības projektam "Ieraugi Peru!" un ziedot jaunas vai lietotas optiskās brilles Peru iedzīvotājiem.