Darbojoties šajā sfērā esmu nonākusi pie secinājuma, ka daļai vecāku ir raksturīgi nepievērst vajadzīgo uzmanību bērnu redzes veselībai. Vecāki cer, ka problēmas, viņu bērnam augot un attīstoties pazudīs pašas no sevis. Šī tendence, diemžēl, ir izplatīta attiecībā arī uz kopējo veselības stāvokļa diagnostiku.
Kā zināms, ar redzes traucējumiem, līdz zināmai robežai, var sadzīvot, protams, tas iespaido kopējo dzīves kvalitāti. Vēlos atgādināt, ka jebkādas redzes problēmas nav iesnas, ko var izslimot, ja problēmas diagnosticētas - atpakaļceļa nav. Tas jāsaprot, jāpieņem un speciālistu vadībā jārod piemērotākais risinājums, lai redzes veselības stāvoklis neattīstītos negatīvā virzienā. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski, lai vecāki laikus, vismaz vienu reizi gadā, ja ārsts nav noteicis biežāk, pārbaudītu savu bērnu redzi. Turpinājumā uzskaitītas visbiežāk pieļautās vecāku kļūdas, no kā aicinām izvairīties.
Vecāki neņem vērā speciālista izrakstītajā briļļu receptē noteikto vai pat pieprasa izgatavot vājākas brilles nekā speciālists izrakstījis, lai bērnam nav jānēsā “tik stipras” brilles. Varu apgalvot, ka speciālisti, pārbaudot redzi un nosakot diagnozi, izvēlas visiemērotākās brilles uzstādītajai diagnozei;
Brilles izgatavo daudz vēlāk nekā izrakstīta recepte. Ja pagājuši vairāki mēneši pēc briļļu izrakstīšanas, tas nozīmē, ka brilles var neatbilst pašreizējajam redzes stāvoklim. Tieši tā iemesla dēļ, izgatavojam briļļu komplektu tikai tiem, kuru recepte, nav vecāka par trīs mēnešiem;
Ļoti lielai daļai bērnu nav rezerves briļļu, ko lietot gadījumā, kad ikdienā lietotās brilles salūzt. Briļļu remonts prasa kādu laiku, un bērns paliek bez vajadzīgā redzes korekcijas līdzekļa;
Brilles maina tikai tad, kad vecās ir ļoti nolietojušās vai pat salūzušas. Reizēm pat tad, kad redze jau ir divreiz vai trīsreiz sliktāka, nekā tā bija brīdī, kad konkrētās brilles izrakstītas;
Ir izplatīta tendence, kad vecāki, tā vietā, lai iegādātos jaunu briļļu komplektu, iegādājas jaunas lēcas, kuras ievieto vecajā briļļu rāmī. Kamēr briļļu ietvars savu laiku nav nokalpojis, to var darīt, bet aicinām pievērst uzmanību tam, ka bērnam augot, vecais briļļu ietvars var kļūt par šauru un fiziski spiesties bērnam galvā;
Vecāki mēdz bērnam iegādāties brilles, bet nemudina tās lietot regulāri. Brilles bērnam ir jāiemāca lietot, viņš to neizdarīs pats. Speciālisti redzes pārbaudē izskaidro un uzraksta briļļu lietošanas instrukciju. Diemžēl, esmu novērojusi, ka ir gadījumi, kad vecāki speciālista teiktajā neieklausās un maldīgi domā, ka, ja bērns brilles nenēsās, ir iespēja, ka acis “uztrenēsies” un vajadzība pēc brillēm pagaisīs. Realitātē bērns mokās un viņa dzīves kvalitāte ir krietni samazinājusies. Nauda par speciālista konsultāciju un briļļu iegādi ir iztērēta, bet no tā labuma nav nevienam;
Vecāki mēdz bērniem brilles iegādāties tirdzniecības vietās, kas nav specializējušās šajā sfērā. Šādā gadījumā neviens nav spiests nest atbildību par briļļu kopējo kvalitāti, nerunājot jau par briļļu atbilstību tam, kas norādīts uz iepakojuma. Risks, ka brilles neatbildīs noteiktajiem parametriem, iegādājoties tās minētajās tirdzniecības vietās, pastāv arī ja tās iegādāsities ar speciālista izrakstīto recepti;
Liela kļūda no vecāku puses ir bērnu kritizēt par to kā viņš izskatās ar brillēm vai pat smieties un salīdzināt ar kādiem tēliem. Vajadzību pēc brillēm nevar traktēt kā sodu par sliktu uzvedību. Proti, brilles kā rezultāts tam, ka bērns vasaras brīvlaikā pārmērīgi daudz skatījies televizoru vai spēlējis “spēlītes” telefonā. Vecākiem ieņemot tādu pozīciju, bērniem rodas priekšstats, ka brilles ir neglītas un apkaunojošas. Tas, savukārt, noved pie tā, ka bērns izvairīsies no briļļu nēsāšanas ikdienā. Rezultātā - redze neuzlabojas;
Daļai vecāku ir tendence, izvēloties brilles bērnam, neņemt vērā bērna gaumi un vēlmes. Protams, ka vecāki maksā par brillēm, bet tās nēsā paši bērni. Ja bērnam pašam nepatiks tas, kā viņš izskatās ar konkrētajām brillēm, ir liela iespējamība, ka viņš tās atteiksies nēsāt vai slepus uzliks tikai tad, kad redz vecāki.
Aicinām atcerēties, ka bērniem, kuriem līdz šim nav novērotas redzes problēmas, redzes pārbaude jāveic ne retāk kā vienu reizi gadā. Ja bērnam konstatēti redzes defekti, speciālists visticamāk nozīmēs individuāli pielāgotu vizīšu kalendāru, kas būs blīvāks nekā viena vizīte reizi 12 mēnešos.