Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Latvijā decembrī bezdarba līmenis bija 7,1%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Latvijā decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negācijas ir bremzējošas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr tām vismaz pagaidām nav izdevies viest būtiskas negatīvas korekcijas Latvijas darba tirgū. Statistika liecina, ka bezdarbs iepriekšējā mēnesī ir nedaudz pieaudzis, taču aizvien saglabājas tuvu saviem vēsturiski viszemākajiem līmeņiem.
Latvijā šogad novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā oktobra beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
Ekonomikas bremzēšanās darba tirgu vēl nav būtiski ietekmējusi, tomēr turpmākajos mēnešos kara un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme kļūs arvien manāmāka, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
Latvijā septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, bet zemāks nekā eirozonā, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad septembra beigās bija 6,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
2022.gadā, kad sākusies pakāpeniska atkopšanās pēc pandēmijas ierobežojumiem, darbā ir iekārtojušies 43 733 bezdarbnieki, savukārt reģistrētā bezdarba līmenis šī gada septembra pēdējā nedēļā ir 5,7%, kas ir zemāks, nekā pandēmijai sākoties, vēsta Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Reģistrētā bezdarba līmenis šogad augustā Latvijā visstraujāk samazinājies Kurzemē un Latgalē, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
Ekonomiskā lejupslīde pagaidām bezdarba rādītājos neatspoguļojas - bezdarba līmenis valstī ir nokrities līdz 5,8%, kas ir zemākais kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Latvijā jūlijā bezdarba līmenis bija 6,5%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, bet zemāks nekā eirozonā, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Latgales reģionā ir vislielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars Latvijā, 2021.gada beigās tie bija 50,6% no visiem bezdarbniekiem jeb 8507 bezdarbnieki, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par labklājības nozarē īstenotajām reformām un pasākumiem Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei.
2022. gada jūlijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5 %, un salīdzinājumā ar jūniju tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.
Šā gada otrajā ceturksnī, beidzoties Covid-19 ierobežojumiem, iedzīvotāji turpināja atgriezties darba tirgū un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 12,9 tūkstošiem jeb 1,4% lielāks nekā pirms gada. Tajā skaitā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pieaudzis par 23,6 tūkstošiem jeb par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.